Vissvētās Dievmātes “Bogoļubskas” ikonas baznīca Baložos

Vissvētās Dievmātes “Bogoļubskas” ikonas baznīca. – Ķekavas novads, Baloži, Purva ielā 2/4.

Baloži ir neliela pilsēta Ķekavas novadā. Tā atrodas tikai 12 kilometru attālumā no Rīgas centra un 8 kilometru attālumā no Ķekavas. Ziemeļrietumos novads robežojas ar Rīgas pilsētas teritoriju.

Baložu pareizticīgo draudze ir viena no jaunākajām Latvijas Pareizticīgās Baznīcas draudzēm, tā izveidota 2010. gada vasarā. Tajā pašā gadā draudze iznomājusi zemesgabalu, ko tai piešķīra novada pašvaldība.

Ar Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra (Kudrjašova) svētību, Baložu pareizticīgo draudzei, kas nosaukta par godu Vissvētās Dievmātes “Bogoļubskas” ikonai, tika izstrādāts koka teltsveida dievnama projekts. Par paraugu baznīcas projektam kalpoja Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja dievnams Pleskavas apgabala Pitalovā (līdz 1945. gadam – Abrene Latvijas Republikā), kas uzcelts pēc sinodālā arhitekta Vladimira Šervinska (1894–1975) projekta. Pats arhitekts Šervinskis uzskatīja, ka Jaunlatgales/ Abrenes dievnams ir labākais projekts, ko viņš jebkad ir radījis.

Baložu koka dievnama projektu izstrādājis jaunais latviešu arhitekts Mikus Lejnieks. Draudzes ēku kompleksā līdzās dievnamam ietilpst arī neliels nams svētdienas skolai, draudzes bibliotēkai un dienesta telpām.

2012. gada 7. jūlijā Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs (Kudrjašovs) veicis Baložu baznīcas pamatakmens likšanas svinīgo ceremoniju, līdzkalpojot savam vikāram Daugavpils bīskapam Aleksandram (Matrjoņinam) un Rīgas garīdzniecībai.

Vairākus gadus Baložos noritējuši būvdarbi. Ne mazums cilvēku no Baložiem, Rīgas un citām apdzīvotām vietām ziedoja naudu baznīcas celtniecībai. Pateicoties labdaru palīdzībai, tika likti akmens pamati un uzstādīta guļbūve, kas izgatavota Latvijā no vietējiem priežu baļķiem. Centrā virs dievnama krustveida pamatapjoma tika uzcelts augsts teltsveida tornis, no rietumpuses virs priekštelpas uzbūvēts nedaudz zemāks teltsveida zvanu tornis, abus torņus vainago zeltīti sīpolveida kupoli ar zeltītiem astoņstaru krustiem. Baznīcas pamatapjoma velves noslēdz ķīļveida zakomaras (zakomara ir pareizticīgo arhitektūrai raksturīga ēkas ārsienas augšējā pusaploces daļa, kas noslēdz tai piegulošo iekšējo velvi, ar savām aprisēm atveidojot tās liekto līniju – tulk. piez.), centrālo teltsveida torni rotā ķīļveida “kokošņiki” (kokošņiks ir pusapaļš vai ķīļveidīgs ārējais dekoratīvais elements – tulk. piez.).

Tika pabeigta arī baznīcas draudzes nama celtniecība. Tomēr pagaidām pareizticīgo dievkalpojumi Baložos tiek noturēti nelielā pagaidu lūgšanu namā, jo patlaban turpinās jaunuzceltā dievnama iekšējās apdares un iekārtošanas darbi. Baložu draudzē darbojas svētdienas skola.

Vietējās draudzes locekļu īpaši godināta ir Vissvētās Dievmātes “Bogoļubskas” ikonas kopija (nozīmējums). Šo ikonu Pareizticīgās Baznīcas kristieši izsenis godina kā brīnumdarošo. Senatnīgā svētbilde ir uzgleznota 12. gadsimtā pēc kņaza Andreja Bogoļubska pavēles, pieminot Dievmātes parādīšanos. Brīnumainās parādības vietā viņš nodibinājis savu rezidenci (tagad – Bogoļubovas ciems Vladimiras apgabala Suzdaļas rajonā) un licis uzgleznot īpašu ikonu.

2024. gads

Informācijas avoti:

https://www.pareizticiba.lv/index.php?newid=8429&id=41

https://sobory.ru/article/?object=36184

Baložu Vissvētās Dievmātes "Bogoļubskas" ikonas pareizticīgo baznīca – Turisms (kekava.lv)

Foto autors – Vladimirs Tkačenkovs, 2023. gads.