Avramijs Mihailovs
Avramijs Mihailovs (1934. g. 4. novembrī, Naujenes pagastā, Daugavpils apriņķī, Latvijas Republikā – 2007. g. 22. aprīlī, Daugavpilī, Latvijas Republikā) – ilggadējais Daugavpils autobusu parka direktors, uzņēmējs, ievērojams vecticībnieku sabiedriskais darbinieks, Daugavpils Goda pilsonis, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi, Latvijas Vecticībnieku kopienas Goda biedrs.
Avramijs Mihailovs ir dzimis 1934. gada 4. novembrī Naujenes pagasta Zastenku sādžā (tolaik – Daugavpils apriņkis, patalban – Augšdaugavas novads), kuplā vecticībnieku zemnieku Silantija un Jekaterinas Mihailovu ģimenē. Ģimenē bija desmit bērni – pieci dēli un piecas meitas.Vecākiem nācās smagi strādāt, lai pabarotu ģimeni. Avramija tēvs gājis bojā 1941. gadā, karadarbībai sākoties, nonākdams piefrontes joslā Kraujas miestā, kur tolaik dzīvoja ģimene. Viss bērnu aprūpes smagums uzgūlās uz mātes pleciem. Taču 1947. gadā negadījumā viņa zaudējusi kāju. Grūtajos pēckara laikos bērniem, arī Abramijam, nācās patstāvīgi palīdzēt mātei un jaunākajiem brāļiem un māsām.
Kopš agras jaunības dienām Avramijs bija iepazinis smagu darbu. Pēc septiņgadīgās skolas absolvēšanas viņš iestājās Daugavpils Dzelzceļa skolā. Pabeidzis to, viņš devās strādāt par rūpniecisko iekārtu remonta atslēdznieku rūpnīcā “Elektroinstruments”. Vienlaikus 1953. gadā viņš pabeidza šoferu vakara kursus, pēc tam gada laikā strādājis Daugavpils mašīntraktoru stacijā.
1954. gadā Avramijs tika iesaukts obligātajā militārajā dienestā. 1956. gadā, dienējot Padomju armijā, jauneklim nācās piedalīties traģiskajos Ungārijas notikumos (Ungārijas revolūcija, tiek saukta arī par 1956. gada ungāru sacelšanos - bija spontāna sacelšanās pret vietējo staļinistu valdību – tulkot. piezīme). Vadā, kurā dienējis A. Mihailovs, bija gājuši bojā trīs karavīri, arī vada komandieris, tikpat – ievainoti.
Pēc demobilizācijas, 1957. gadā, iekārtojies par šoferi Daugavpils autobusu parkā, bijušais karavīrs veiksmīgi apvienojis darbu ar mācībām: vispirms viņš sekmīgi beidzis darba jaunatnes vakarskolu, pēc tam — Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju un kļuvis par autotransporta ekspluatācijas speciālistu.
Enerģiskais un zinātkārais šoferis virzījās pa karjeras kāpnēm: mehāniķis, darbnīcu priekšnieks, Ekspluatācijas nodaļas priekšnieks un visbeidzot – direktora vietnieks. 1976. gadā Autotransporta un šosejas ceļu ministrija nosūtījusi Avramiju Mihailovu darbā par direktoru uz Bauskas autotransporta uzņēmumu (ATP-28). Taču ģimenes dēļ, kas nevēlējusies pamest Daugavpili, viņš pēc pusotra gada atgriezās dzimtajā pilsētā un 1978. gadā kļuva par Speciālā ATU direktoru.
1980. gadu beigās pienāca laiki, kad kolektīviem tika dotas tiesības pašiem izvēlēties sev vadītājus. Labi atceroties bijušā autobusu parka direktora vietnieka lietišķās un cilvēciskās īpašības, pie Avramija Mihailova ieradās delegācija ar lūgumu vadīt uzņēmumu. Ar balsu vairākumu viņš tika ievēlēts par Daugavpils autobusu parka direktoru. Viņam pienāca visai smagi laiki, kas bija saistīti ar nepieciešamību reformēt autobusu parku.
2004. gadā Avramijs Mihailovs aizgāja pensijā.
Latvijas valsts pienācīgi atzīmēja A. Mihailova nopelnus darbā – 1998. gadā viņš tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi (apzeltītu). (Triju Zvaigžņu 1. šķiras ordeņa Goda zīme).
2005. gadā viņam tika piešķirts Daugavpils Goda pilsoņa nosaukums.
Neraugoties uz mainīgiem laikiem un amatiem, Avramijs Mihailovs vienmēr ir palicis uzticīgs vecticībnieku garīgiem ideāliem un nelokāmi skaidrajai nostājai attiecībā par reliģiskajiem jautājumiem. 1992. gadā viņš tika ievēlēts par Daugavpils Gaikovas (Gajokas) vecticībnieku draudzes priekšsēdētāju. Viņam līdzdaloties un to veicinot, tika veikts Gaikovas (Gajokas) vecticībnieku draudzes dievnama iekšējais un ārējais remonts.
2001. gadā Avramijs Mihailovs izpildījis Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas Centrālās padomes priekšsēdētāja pienākumus. Līdz mūža nogalei viņš bija Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas Centrālās padomes priekšsēdētāja vietnieks un sniedzis morālo un materiālo atbalstu vecticībnieku draudzei.
Pēc smagas slimības Avramijs Mihailovs ir miris 2007. gada 22. aprīlī Daugavpilī.
Ģimene:
Avramijs Mihailovs bija precējies ar Agripinu Mihailovu.
Ģimenē izauguši divi dēli – Sergejs un Valērijs Mihailovi. Pēc Avramija Mihailova aiziešanas pensijā viņa darbu turpināja dēls Sergejs.
Informācijas avoti:
https://www.grani.lv/daugavpils/18621-avramiy-mihaylov-
pochetnyy-daugavpilchanin-video.html
https://www.grani.lv/seychas/15483-avramiy-mihaylov-s-veroy-po-zhizni.html
https://gorod.lv/novosti/50289-umer_avramiy_silantevich_mihaylov
