Arhibīskaps Silvestrs (Haruns)

Silvestrs (laicīgais vārds – Ivans Haruns; 1914. g. 19. oktobrī/ 1. novembrī Daugavpilī, Vitebskas guberņā, Krievijas impērijā – 2000. g. 18. maijā Ravdonā, Kanādā) – Pareizticīgās Baznīcas Amerikā Monreālas un Kanādas arhibīskaps.

Nākamais arhibīskaps Silvestrs, kura laicīgais vārds ir Ivans Haruns, dzimis 1914. gada 19. oktobrī (1. novembrī) Daugavpilī. Viņa tēvs bija latvietis Antons Haruns, Daugavpils dzelzceļnieks; māte – Marfa, pēc tautības krieviete. Ģimenē bija četri dēli un meita.

Vidējo izglītību Ivans Haruns ieguvis Daugavpils Valsts krievu ģimnāzijā. Jau skolas gados viņš sāka piekalpot altārī Daugavpils Svētā Ņevas Aleksandra dievnamā, kura pārzinis virspriesteris Mihails Pētersons bija organizējis "Bērnu stūrīti". Pareizticīgo bērniem tika mācīti pareizticības pamati, garīgā dziedāšana un pasniegtas bezmaksas brokastis.

Ivans Haruns bija Krievu Kristīgo studentu kustības (kriev. saīsin.: РСХД) aktīvs dalībnieks. Latvijā šī kustība darbojās ar nosaukumu Krievu pareizticīgo studentu vienotība. I. Haruns nolēmis veltīt savu dzīvi kalpošanai Baznīcā un doties uz Franciju, lai iestātos Svētā Sergija Pareizticīgo teoloģiskajā institūtā Parīzē, uz kurieni viņš devās 1934. gadā. Teoloģisko institūtu viņš absolvēja 1938. gadā, iegūdams I pakāpes teoloģijas kandidāta grādu.

Jaunais teologs Latvijā vairs neatgriezās un palika Francijā. Kā pareizticīgās draudzes loceklis viņš atradās metropolīta Jevlogija (Georgijevska, 1868–1946) jurisdikcijā. 1938. gadā Ivans Haruns tika iesvētīts mūka kārtā, pieņemot vārdu Silvestrs (sākumā diakons-mūks). Nedaudz vēlāk Parīzes Sergija sētas baznīcā Silvestru (Harunu) iesvētījis par priestermūku metropolīts Jevlogijs (Georgijevskis).

1938.–1943. gadā garīdznieks Silvestrs (Haruns) bija Belforas pilsētas Kristus Augšāmcelšanās baznīcas pārziņa palīgs, vēlāk – šīs baznīcas pārzinis.

1942.–1944. gadā Francijā izvietotajās karagūstekņu nometnēs viņš veica padomju karagūstekņu garīgo aprūpi. 1944. gadā uz melīgas denuncēšanas pamata vācu okupācijas iestādes apcietinājušas t. Silvestru (Harunu), un sešas nedēļas viņš pavadījis ieslodzījumā.

1944.–1945. gadā priestermūks Silvestrs (Haruns) bija Parīzes apgabala cietumu un slimnīcu garīdznieks. 1945.–1956. gadā viņš bija Parīzes pareizticīgo baznīcas par godu Vissvētās Dievmātes ikonai “Visu sērojošo Prieks” pārzinis. 1947. gadā priestermūks Silvestrs tika iecelts par igumenu, 1950. gadā – par arhimandrītu. 1951.–1956. gadā arhimandrīts Silvestrs (Haruns) bija eparhijas žurnāla “Церковный вестник”/ “Baznīcas Vēstnesis” redaktors.

1952. gada 27. aprīlī Silvestrs (Haruns) tika iesvētīts par Mesīnas bīskapu, Rietumeiropas Krievu baznīcas Konstantinopoles patriarhāta metropolīta vikāru Francijas dienvidos un Itālijā (ar sēdekli Parīzē). No 1956. gada atradās Nicā.

1962. gadā Ziemeļamerikas krievu metropolijas Arhiereju Sinode ievēlēja Silvestru (Harunu) par Kanādas eparhijas valdošo arhiereju (ar sēdekli Monreālā).

1963.–1979. gadā Virsgans Silvestrs bija Krievu Kristīgo studentu kustības priekšsēdētājs. Viņš bija ilggadējs izdevuma “Вестник русского христианского движения” (“Krievu Kristīgās Kustības Vēstnesis”) redakcijas kolēģijas loceklis.

1966. gadā viņš tika iecelts arhibīskapa garīgajā kārtā. 1974.–1977. gadā Silvestrs (Haruns) bija Amerikas Pareizticīgās Baznīcas priekšstāvja vietnieks.

Sarunās ar Krievu Pareizticīgo Baznīcu (no 1960. gadu beigām) par autonomas baznīcas statusa piešķiršanu Pareizticīgai Baznīcai Amerikā arhibīskaps Silvestrs (Haruns) atbalstīja šo soli un pārliecināja par tā pareizību citus garīdzniekus.

1981. gadā slimības dēļ Virsgans Silvestrs (Haruns) devās pelnītā atpūtā, taču viņš turpināja kalpošanu Monreālas Svēto Pētera un Pāvila katedrālē un Sirdsskaidrā Serafima baznīcā Ravdonā, Kvebekas provincē. Kad vārgums un slimības bija galīgi atņēmušas viņam spēkus un Virsgans vairs nespēja piedalīties dievkalpojumos, viņš to ļoti smagi pārdzīvoja.

Arhibīskaps Silvestrs (Haruns) ir miris 2000. gada 18. maijā Ravdonā, Kanādā.

Sergejs Coja

Informācijas avoti:

1) Нивьер А. Православные священнослужители, богословы и церковные деятели русской эмиграции в Западной и Центральной Европе. 1920-1995. Биографический справочник. М.: Русский путь, YMCA-PRESS, 2007. С. 443–444.

2) Надежда Фелдман-Кравчёнок. Нельзя служить Богу, не служа миру

3) Архиепископ Сильвестр (Харун)

4) Сильвестр (Харун) – Википедия

Tulkoja:

Arturs Žvinklis

Dzintars Ērglis