Arkādijs Koško
Arkādijs Koško (1867. g. Minskas guberņā, Krievijas impērijā – 1928. g. Parīze, Francijā) – slavenais Rīgas detektīvs.
Arkādijs Koško dzimis bagātu muižnieku ģimenē. Kopš bērnības nākamais izcilais detektīvs aizrautīgi nodevās detektīvromānu lasīšanai. Arkādija karjeras sākums bija to laiku muižniekiem visai tradicionāls: mācības Kazaņas kājnieku junkeru skolā, virsnieka dienests kājnieku pulkā Simbirskā (Uļjanovskā). Tie bija miera laiki Krievijā, un dienests armijā šķita Arkādijam Koško pārāk ikdienišķs un garlaicīgs. 1894. gadā Koško iesniedza prasību pārcelt viņu uz dienestu policijā. Tā viņš kļuva par policijas inspektoru Rīgā.
It kā būdams kāda detektīvromāna varonis, inspektors Koško pārģērbās, mainīja savu ārieni un devās izmeklēt kriminālās pasaules apslēpto dzīvi. Tas palīdzēja viņam izveidot Rīgas noziedznieku kartotēku. Neierastās darbības metodes deva teicamus rezultātus un pēc sešiem gadiem talantīgais detektīvs kļuva par Rīgas policijas priekšnieku. Arī turpmākajā dzīvē viņš veidoja spīdošu karjeru. 1905. gadā Arkādijs Koško tika iecelts Sanktpēterburgas kriminālpolicijas priekšnieka vietnieka amatā, bet 1908. gadā – par Maskavas kriminālpolicijas priekšnieku.
Arkādijs Koško droši ieviesa tolaik vismodernākās noziedzības apkarošanas metodes. Maskavas kriminālpolicijai, pateicoties saviem fotogrāfijas, antropometrijas un daktiloskopijas kabinetiem, izdevās izveidot visai detalizētu noziedznieku kartotēku. Tika izveidots perfekts aģentu tīkls. Vesela slepeno aģentu grupa nodarbojās ar to, ka pārbaudīja pašu policijas darbinieku darbību. Ne jau no literārā varoņa Šerloka Holmsa, bet gan no detektīva Arkādija Koško profesionālā darba metodes aizguva britu Skotlendjards. Un vēlāk, kad pēc Oktobra revolūcijas Krievijā, Arkādijs Koško emigrēja no dzimtenes, tieši briti piedāvāja viņam kļūt par Skotlendjarda pētniecības nodaļas vadītāju.
Pirms revolūcijas Arkādija Koško talantu, analītiskās un organizatoriskās spējas augsti novērtēja – viņš tika iecelts par Krievijas Impērijas kriminālizmeklēšanas vadītāju. Drīzumā Starptautiskajā kriminālistu kongresā Krievijas kriminālpolicija tika atzīta par visefektīvāk strādājošo Eiropā.
Pēc Oktobra revolūcijas Krievijā Arkādijs Koško devās emigrācijā. Viņš atteicās no piedāvātā dienesta britu policijā un Parīzē strādāja par kažokādu veikala vadītāju.
Būdams emigrācijā, Arkādijs Koško uzrakstīja savus memuārus „Cariskās Krievijas kriminālās pasaules apraksti. Bijušā Maskavas kriminālpolicijas priekšnieka un visas Impērijas kriminālizmeklēšanas vadītāja atmiņas” («Очерки уголовного мира царской России. Воспоминания бывшего начальника Московской сыскной полиции и заведующего всем уголовным розыском Империи»), kas tika izdoti trijos sējumos. Viņa memuāri tika sarakstīti īsu un asa sižeta stāstu veidā, tie izpelnījās atzinīgu kritiku krievu emigrantu presē.
Aleksandrs Gurins
