Bīskaps Aleksandrs (Vītols)

Aleksandrs (laicīgais vārds - Ādams Vītols; 1876. g. 5. jūnijā Vidzemes guberņā, Krievijas impērijā – 1942. g. 30. jūlijā Ostlandes reihskomisariātā / Latvijā) – no 1938. gada Jersikas bīskaps, no 1941. gada – Madonas bīskaps.

Nākamais bīskaps Aleksandrs (Vītols) ir dzimis 1876. gada 5. jūnijā pareizticīgā latviešu zemnieka Mārtiņa Vītola ģimenē. 1892. gadā Ā. Vītols absolvējis Rīgas Garīgo skolu, 1898. gadā – Rīgas Garīgo semināru. Pēc tam viņš kalpoja par psalmotāju Umurgas (Pociema) Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīcas draudzē, kā arī izpildīja pamatskolas skolotāja pienākumus. No 1901. gada Ādams Vītols bija Mārcienas Svētā Aleksija baznīcas psalmotājs.

1906. gada 21. oktobrī Vestienas–Tolkas Svētā Krusta Pacelšanas baznīcā (Madonas novadā) viņš tika iesvētīts par priesteri. No 1909. gada tēvs Ādams Vītols kalpojis Stāmerienes Svētā labticīgā kņaza Ņevas Aleksandra baznīcas draudzē (netālu no Gulbenes).

No 1921. līdz 1934. gadam viņš bija Viļakas Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīcas pārzinis.

1932. gadā t. Ādams Vītols tika iecelts virspriestera garīgajā kārtā.

Viņa dzīvesbiedre Lidija Vītola mirusi 1918. gadā, ģimenē bija divi bērni (dēls Sergejs un meita Ksenija).

1938. gada 17. jūlijā virspriesteis, pieņemot vārdu Aleksandrs, tika iesvētīts par Jersikas bīskapu (ar sēdekli Daugavpilī), Konstantinopoles patriarhāta Latvijas Pareizticīgās Baznīcas (turpmāk – LPB) Metropolīta otro vikāru. No 1941. gada Aleksandrs (Vītols) bija Madonas bīskaps.

Kad Padomju Savienība anektēja un okupēja Latvijas valsti, LPB atkal nonāca Krievu Pareizticīgās Baznīcas (KPB) sastāvā ar eparhijas tiesībām. Bīskaps Aleksandrs (Vītols) nenostājās opozīcijā pret Latvijas un Igaunijas eksarhu, Lietuvas Metropolītu Sergiju (Voskresenski), kā to bija izdarījis Metropolīts Augustīns (Pētersons). Tā rezultātā bīskaps Aleksandrs (Vītols) tika apstiprināts ieņemamajā amatā ar arhiereja svētkalpošanas atļauju un ar vikārā bīskapa tiesībām eparhijas virsgana vadībā. Viņš izpildīja atsevišķus eksarha Sergija (Voskresenska) uzdevumus, tajā skaitā vadīja pareizticīgo baznīcu latviešu draudzes Latvijā un jau Otrā pasaules kara gados neilgu laiku vadīja visu Rīgas eparhiju.

Bīskaps Aleksandrs (Vītols) ir miris 1942. gada 30. jūlijā, apbedīts Rīgā.

Sergejs Coja

Informācijas avoti:

1) Гаврилин А.В. Под покровом Тихвинской иконы. Архипастырский путь Иоанна (Гарклавса). СПб.: «Алаборг», Тихвин: Издательская служба Тихвинского монастыря, 2009. С. 176. С. 132, 151;

2) Сахаров С.П. Православные церкви в Латгалии: (историко-статистическое описание). Дополнение. Церкви Илукстского уезда и г. Екабпилса. Рига: Издание автора, 1939. С. 58–61.

Tulkoja:

Arturs Žvinklis

Dzintars Ērglis