Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīca Aizkalnē (Jasmuižā)
Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīca. – Preiļu novads, Aizkalne, Dārza ielā.
Aizkalne (latg.: Aizkaļne), agrāk arī Jasmuiža (latg.: Juosmuiža) ir ciems Preiļu novada Aizkalnes pagastā, pagasta centrs. Apdzīvotā vieta atrodas Jašas upes (latg.: Juoša) labajā krastā 14 kilometru attālumā no Preiļu novada centra un aptuveni 222 kilometru attālumā no Rīgas.
Ciems ir izveidojies ap bijušās Jasmuižas centru un Aizkalnes pagasta valdi. Jasmuiža iegājusi latviešu kultūras vēsturē, tieši Jasmuižai ir veltīts dižā latviešu dzejnieka Raiņa (1865–1929) latgaliešu valodā sacerētais dzejolis “Munu jaunu dīnu zeme” (1910. g.). 1883. –1891. gadā Jāņa Pliekšāna (Raiņa) tēvs, Krišjānis Pliekšāns nomājis Jasmuižas muižu no Daugavpils 2. ģildes tirgotāja Grigorija Kuzņecova. Topošais dzejnieks tolaik mācījās Rīgas pilsētas ģimnāzijā, pēc tam – Pēterburgas Universitātē, taču brīvdienās allaž devies uz Jasmuižu atpūsties. Tagad šeit ir Raiņa muzejs.
Pareizticīgo draudze Jasmuižā/Aizkalnē ir izveidojusies 1901. gadā. Kā rakstīts vēsturiskajā literatūrā, 1904. gadā jau minētais Grigorijs Kuzņecovs un viņa dēls Ņikita uzcēluši Jasmuižā pareizticīgo baznīcu. Dievnama būvniecībai Kuzņecovi bija saņēmuši 4500 rubļu valsts naudas, taču, tā kā dievnama celtniecība izmaksājusi 12 tūkstošus rubļu, nav grūti aprēķināt, ka gandrīz vai divas trešdaļas izdevumu seguši paši Kuzņecovi no saviem līdzekļiem.
Aizkalnes dievnams ir būvēts no sarkaniem ķieģeļiem. Arhitektoniski kulta celtne risināta eklektikas stilā, apvienojot bizantiešu un senkrievu stila elementus. Baznīcas pamatapjoms ir četrstūrveida, dievnama altārdaļai piekļaujas pusapaļa apsīda. Centrā virs četrslīpju pamatapjoma jumta slejas sīpolveida kupols, kas balstīts uz dekoratīvā zemkupola veltņa. Virs dievnama priekštelpas izbūvēts teltsveida zvanu tornis, ko vainago sīpolveida jumols. Dienas gaisma ieplūst baznīcā caur pusapaļiem arkveida logiem. Dievnama izmēri – 22 x 8 x 5 metri.
Labajā pusē (starp priekštelpu un pamatapjomu) baznīcai tika piebūvēta īpaša kapliča, ko vainago neliels sīpolveida jumols. Šajā kapličā pēc nāves tika apbedīti Grigorijs Kuzņecovs un viņa dēls Ņikita Kuzņecovs.
1904. gada 8. jūlijā Jasmuižas/ Aizkalnes baznīca tika iesvētīta par godu Vissvētās Dievmātes Aizmigšanai. Pie dievnama bija baznīcas klēra māja, no valsts zemes fonda draudzei tika piešķirti 12,5 hektāri zemes. Netālu no dievnama atradās pareizticīgo kapi.
1910. gadā par psalmotāju Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīcā kalpojis nākamais svētmoceklis Afanasijs Kislovs (1880–1937), kurš 1924. gadā tika iesvētīts par pareizticīgo priesteri, bet diktatora J. Staļina īstenotā komunistiskā terora laikos miris mocekļa nāvē Tveras pilsētas IeTK/ NKVD cietumā. Vēlāk Pareizticīgā Baznīca pieskaitīja viņu Krievzemes svēto jaunmocekļu un ticības apliecinātāju kārtai.
Starpkaru laikposmā, 1938. gadā Aizkalnes pareizticīgo draudzē bija 142 draudzes locekļi. Viena no draudzes padomes loceklēm bija Grigorija Kuzņecova meita – M. Djubina. Draudze nebija liela, un daži draudzes locekļi dzīvojuši 20 kilometru attālumā no dievnama. Pēdējais pastāvīgais priesteris Aizkalnes dievnamā 1923.-1929. gadā bija tēvs Vasīlijs Fiļipovs, bet, sākot ar 1930. gadu, draudzi garīgi aprūpējuši Krāslavas baznīcas garīdznieki.
Par spīti visiem sarežģījumiem un grūtībām, kas piemeklējušas draudzi 20. gadsimtā, Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīca un nelielā pareizticīgo draudze turpina darboties Aizkalnē arī mūsu dienās. Dievkalpojumi šeit notiek vienu reizi mēnesi.
21. gadsimtā Aizkalnes baznīcā tika veikti ievērojami remontdarbi. Daudzus gadus draudzē svētkalpojis pārzinis t. Joahims Zunda no Daugavpils.
Aizkalnes Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas pareizticīgo baznīca ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis.
2024. gads
Dievnamā kalpojuši šādi garīdznieki:
1910. gadā – psalmotājs Afanasijs Kislovs (1880–1937).
1922. – 1923. gadā – diakons, no 1923. līdz 1929. gadam – priesteris t. Vasīlijs Fiļipovs (1879–1950).
No 1935. līdz 1937. gadam – t. Jakovs Zjatjevs (1881–1949).
No 1937. līdz 1939. gadam – t. Josifs Jagodkins (1903–1967).
No 1948. līdz 1952. gadam – t. Joanns Gavrilovs (1883–?).
No 1965. līdz 1966. gadam – t. Jevgeņijs Bogatkevičs (1908–1989).
Informācijas avoti:
С. П. Сахаров «Православные церкви в Латгалии», изд. Рига, 1939 г. 95. lpp.
Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII–XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). – Рига, 2017. 469.–470. lpp.
https://www.eleison.lv/ir/dievnami/Latgale/jasmuiza.htm
https://sobory.ru/article/?object=07893
https://lv.wikipedia.org/wiki/Aizkalnes_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca
Преосвященнейший Епископ Александр посетил храмы Даугавпилсского благочиния | Даугавпилсско-Резекненская епархия (eparhija.lv)
Foto autors – Vladimirs Tkačenkovs.
