Alberts Sņegirjovs
Alberts Sņegirjovs (1940. g. 21. maijā Maskavā, Krievijas PFSR – 2024. g. 17. aprīlī Jūrmalā, Latvijas Republikā) – starptautiskā literārā almanaha “OCEANUS SARMATICUS” un tā pielikuma –“Pokrova” galvenais redaktors.
Alberts Sņegirjovs ir dzimis Maskavā, militārpersonas ģimenē. 1946. gadā ģimenes galva - Anatolijs Sņegirjovs tika norīkots dienēt uz Rīgu, un viņa ģimene devās kopā ar viņu. Sņegirjovu ģimene dzīvoja Mežaparkā, Hamburgas ielā. 1957. gadā Alberts Sņegirjovs absolvējis 18. vidusskolu un iestājās studēt Ļeņingradas Kalnrūpniecības institūtā, taču nepabeidza to, neiegūdams diplomu. Pēc tam viņš dienēja Jūras kara flotē un pēc militārā dienesta atgriezās Rīgā.
Desmit gadus – no 1965. līdz 1975. gadam – A. Sņegirjovs strādāja par vecāko inženieri Salaspils kodolreaktorā. No 1975. līdz 1978. gadam viņš bija atbrīvotais komjaunatnes organizācijas sekretārs Latvijas PSR Zinātņu akadēmijā. No 1978. līdz 1993. gadam viņš strādājis par inženieri Latvijas Ģeoloģiskās izpētes pārvaldē (Jūras ģeoloģiskās izpētes ekspedīcijā).
Darbs kodolreaktorā devis A. Sņegirjovam iespēju priekšlaicīgi doties pensijā. Tajos pašos gados viņš sāka nodarboties ar redakcionālo un korektūras darbu Starptautiskajā rakstnieku un publicistu asociācijā (kriev. saīsin.: МАПП; žurnāls "Nastojaščeje vremja", dzejas krājums "Plaņeta poetov").
Pēc Starptautiskās rakstnieku un publicistu asociācijas vadītāja rakstnieka un žurnālista Marata Kalandarova nāves A. Sņegirjovam radās vēlme izveidot savu literāro almanahu "OCEANUS SARMATICUS" un vēlāk arī atsevišķu tā pielikumu – "Pokrova". Šis almanahs izraisījis interesi daudzu autoru no dažādām valstīm - dzejnieku, prozaiķu, filozofu vidū. Pozitīvas atsauksmes par almanahu izsauca Albertam Sņegirjovam vēlmi publicēt jaunus un interesantus materiālus netradicionālās rubrikās. Pamazām daudzi autori kļuva par viņa draugiem.
Laikposmā no 2016. līdz 2020. gadam tika publicēti pieci literārā almanaha "OCEANUS SARMATICUS" izdevumi un trīs “Pokrova” laidumi.
Darbs pie almanaha "OCEANUS
SARMATICUS" sestā numura ritēja pilnā sparā, taču Alberta Sņegirjova pēkšņā nāve 2024. gada 17. aprīlī neļāva pabeigt
iesākto darbu.
Ģimene:
Sieva – Anna Sņegirjova (dzim. 1944. gadā) – poligrāfijas speciāliste, inženiere tehnoloģe.
Meita: Jekaterina (dzim. 1974. gadā) – mājsaimniece, dzīvo Rīgā. Četru bērnu māte.
Dēls: Anatolijs (dzim. 1977. gadā) – biotehnologs, datortīklu
administrators. Viņš dzīvo un strādā Kanādā; ir divu dēlu tēvs.
***
Dzejnieks Jurijs Kasjaničs – Alberta Sņegirjova līdzgaitnieks - šādi piemin viņu:
“Dzīve mūs saveda kopā pēc tūkstošgades maiņas. Mans vecākais draugs, prozaiķis Voldemārs Bāls (1936–2011) pastāstīja par nesen izveidoto Starptautisko rakstnieku un publicistu asociāciju un pieminēja Albertu Sņegirjovu, kurš rediģēja šīs asociācijas dzejas krājumus "Plaņeta poetov" ("Dzejnieku planēta"). Protams, mēs drīz vien iepazinamies viens ar otru, tiekoties dažādos dzejas pasākumos.
Vēlāk mēs tikāmies, kad mājīga mājiņa un zemesgabals zem iespaidīgām liepām, kur Anna un Alberts Sņegirjovi uzņēma viesus, kļuva par saviesīgu tikšanās vietu. Šīs tikšanās bija sava veida Jūrmalas literārie plenēri, kur bija gan šašliku izsmalcinātie prieki, gan "kalpošana Bahusam", kā savulaik šāda veida atpūtu dēvēja slavenais dzejnieks Osips Mandelštams, gan tikai sirsnīgas sarunas, kuras no Jomas ielas trokšņa aizklāja ceriņu krūmi [..].
Tad es arī uzzināju par Alberta slaveno jūrniecības pagātni. Man nebija viegli izprast to, ka šeit, man blakus atrodas viņš, šis nesteidzīgais un pieklājīgais cilvēks, bet patiesībā - pieredzējis jūrnieks, nu, tāds “jūras vilks”, kurš bija šķērsojis dažādus platuma grādus, redzējis jūras ledājus, vētras un viļņu virmojumus, un tikpat grūti bija iedomāties, ka, atvadoties no jūras, krastā viņš kļuva par vērīgu lasītāju un aizrautīgu bibliofilu, kurš vēlāk pārtapa par vērīgu un delikātu redaktoru!
Es vienmēr priecājos, kad redzēju viņa dziļdomīgo un ieinteresēto skatienu almanaha "Pisjmena" prezentācijās. Gāja gadi, telpas mainījās, bet Anna un Alberts allaž sēdējuši otrajā rindā.
Kad Starptautiskā rakstnieku un publicistu asociācija sāka ievērojami palēnināt savas aktivitātes pēc asociācijas reaktora Marata Kalandarova, kurš bija tās dzinējs, aiziešanas viņsaulē, Alberts sāka strādāt pie almanaha "Oceanus Sarmaticus" tapšanas.
Šāds nosaukums bija intriģējošs. Alberts man, un domājams, arī daudziem citiem atklāja, ka kādreiz tāds bija Baltijas jūras nosaukums. Es jautāju: "Tātad Tu gribi teikt, ka mēs visi šeit esam nedaudz sarmāti? Tas izklausās interesanti, un zini, sanāca kā virtuoza parafrāze no Aleksandra Bloka dzejas: tā sacīt, mēs visi esam sarmāti... ar ieslīpām un ne tik slīpām, bet acīm...”
Alberts skatījās uz mani no sāniem un klusēja, gaiši smaidīdams. Šis smaids tagad izgaismo manu atmiņu.”
***
Starptautiskā literārā almanaha «OCEANUS SARMATIKUS» pirmais laidiens (2016. g.)
“POKROVA” – literārā almanaha "OCEANUS SARMATICUS" ikgadējais pielikums – 2018. g.
