Amālija fon Reinholde

Amālija Aleksandrīna fon Reinholde (dzimusi Fleišmane; vācu: Amalie Alexandrine von Reinhold geb. Fleischmann; 1824. gada 18. decembrī Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā – 1893. gada 18./30. septembrī Rīgā, Krievijas impērijā) – sabiedriskā darbiniece, vairāku sabiedrisko un labdarības organizāciju dibinātāja un locekle, laikposmā no 1873. līdz 1893. gadam ziedojusi līdzekļus Rīgas Grebenščikova vecticībnieku skolas vajadzībām.

Amālija Aleksandrīna ir dzimusi Sanktpēterburgā, vācu izcelsmes Fleišmaņu ģimenē. Viņas vecāki bija luterticīgie. Amālija Aleksandrīna tika audzināta un ieguvusi izglītību Sanktpēterburgā. Šajā pilsētā viņa arī apprecējās. Par viņas dzīvesbiedru kļuva valsts padomnieks Konstantīns fon Reinholds.

1864. gadā Amālijas fon Reinholdes vīrs miris, pēc dzīvesbiedra nāves viņa pārcēlās uz Rīgu, kur dzīvoja viņas radinieki, un lai sūtītu dēlus studēt Rīgas Politehnikumā (kur mācību process tika īstenots vācu valodā). Visi trīs dēli – Konstantīns, Aleksandrs un Frīdrihs fon Reinholdi – iestājās Rīgas Politehnikumā 1869. gadā.

Dzīve Rīgā tik ļoti iepatikās Amālijai Aleksandrīnai fon Reinholdei, ka viņa nolēma palikt šeit uz visiem laikiem. Rīgā, papildus ģimenes lietām, viņa aktīvi pievērsās sabiedriskajai darbībai un labdarībai.

Viens no pirmajiem pieminējumiem, kas ir saistīts ar A. A. fon Reinholdes darbību Rīgā, attiecas uz viņas aktivitātēm labdarības jomā, proti, ziedojumiem Rīgas Politehnikuma labā: 1871. gada janvārī –300 rubļu apmērā un dažus mēnešus vēlāk jau 400 rubļu apmērā – mācību līdzekļu iegādei.

No 1877. gada Amālija fon Reinholde dzīvoja viņai piederošajā namā Troņmantinieka bulvārī Nr. 21 (tagad – Raiņa bulvāris). No 1888. gada un līdz pat nāvei viņas dzīvesvieta bija Nikolaja ielas nams Nr. 49 (tagad – Krišjāņa Valdemāra iela; vecā numerācija).

Amālija fon Reinholde bija vairāku biedrību locekle, dažas no kurām viņa pati bija nodibinājusi. Piemēram, viņa bija Rīgas Dzīvnieku aizstāvības biedrības dibinātāja; no 1877. līdz 1893. gadam viņa bija šīs biedrības aktīva locekle. Vismaz 1880. gados viņa aktīvi darbojās Rīgas Sarkanā Krusta māsu nodaļas Aizgādnības sastāvā. Būdama dažādu biedrību locekle, viņa ne tikai veica dāsnus ziedojumus, lai atbalstītu šo biedrību darbību, bet arī tieši piedalījās to darbā.

Četrpadsmit gadu laikā A.A. fon Reinholde bija Krievu Labdarības biedrības pastāvīgā locekle. Jautājumos par žēlsirdību un palīdzību trūkumcietējiem viņai nebija no svara nedz tautība, nedz konfesionālā piederība, nedz trūkumcietēja šķiriskais stāvoklis. Viņa palīdzēja visiem, kam vien varēja palīdzēt.

20 gadu laikā līdz pat savai nāvei Amālija fon Reinholde veica ziedojumus Rīgas Grebenščikova vecticībnieku skolas vajadzībām. Viņa ziedoja līdzekļus arī Marijas  bērnu patversmes vajadzībām, bija viena no Aleksandra skolas aizgādnēm un 1882. gadā bija klāt Aleksandra skolas  jaunās ēkas pamatakmens likšanas ceremonijā.

Spriežot pēc publikācijām tā laika Rīgas presē, viņa aktīvi komunicēja ar pilsētas krievu sabiedrības pārstāvjiem, piedalījās kopīgos labdarības projektos ar Aleksandru Popovu, Kapitaļinu Šutovu, Aleksandru Kamarinu un citām.

Pēdējos savas dzīves gados A.A. fon Reinholde bija smagi slimojusi, taču, neskatoties uz to, viņa aizvien turpinājusi savu sabiedrisko darbību.

Amālija Aleksandrīna fon Reinholde ir mirusi 1893. gada 18. septembrī, būdama 68 gadus veca.

Viņa tika apglabāta 1893. gada 23. septembrī ģimenes kapličā Jaunajā luterāņu kapsētā, kas tolaik piederējusi Rīgas Svētā Pētera baznīcas draudzei (tagad – Rīgas Lielie kapi).

Zināmie Amālijas fon Reinholdes radinieki:

Dzīvesbiedrs:

Konstantīns fon Reinholds (?–1864) – valsts padomnieks, leibgvardes huzāru pulka pulkvedis. Iespējams, Emīla fon Reinholda (1787?–1867) – Krievijas imperatora Nikolaja I (saskaņā ar citu versiju, Aleksandra I) galma ārsta dēls. Ģimenē bija tradīcija nosaukt bērnus gados vecāku radinieku vārdos, kas var traucēt personas identifikāciju.

Dēli:

Konstantīns (1850. gada 13./25. janvārī Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā – 1876. gada 15./27. aprīlī Rīgā, Krievijas impērijā). 1869. gadā viņš kopā ar brāļiem iestājās Rīgas Politehnikumā, kur divus gadus mācījies sagatavošanas kursos un 1871. gadā pabeidza mācības bez diploma. Acīmredzot viņam bija veselības problēmas. Viņš nebija precējies un nomiris 26 gadu vecumā.

Aleksandrs (1851. gada 15./27. maijā Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā — 1906. gada 11./24. jūlijā Rīgā, Krievijas impērijā). 1869. gadā viņš iestājās Rīgas Politehnikumā, kur divus gadus (1869–1871) mācījies Lauksaimniecības nodaļas sagatavošanas kursos un divus gadus (1871–1873) studējis izvēlētās specialitātes fakultātē, kuru absolvējis 1873. gada maijā, bet nesaņemot diplomu. Pēc nodarbošanās viņš bija rantjē, pēc ģimenes stāvokļa – neprecējies.

Frīdrihs (1852. gada 1./13. septembrī Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā – 1912. gada 9./22. decembrī Krievijas impērijā). 1869. gadā viņš iestājies Rīgas Politehnikumā. Trīs gadus (1869–1872) viņš mācījās sagatavošanas kursos, divreiz mainot nodaļas. Taču viņš bija vienīgais Amālijas fon Reinholdes dēls, kurš, studējot Rīgas Politehnikumā, 1874. gada septembrī saņēmis I kategorijas izlaiduma apliecību. Pēc nodarbošanās viņš bija rantjē, pēc ģimenes stāvokļa – neprecējies.

Meita:

Amālija (ap 1852. gadu Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā – 1918. gada 3. maijā Rīgā). Viņa bija precējusies ar Fēliksu Vilhelmu Gabrielu fon Stankeviču (Felix Wilhelm Gabriel von Stankiewicz; ? – 1885. g. Zodenē/ Bādzodenē, Vācijas impērijā). Paziņojums par gaidāmo laulību tika publicēts 1879. gada decembrī. 1883. gada novembrī pārim piedzimusi meita Aleksandrīna Jevgeņija fon Stankeviča. Kā izriet no informācijas par Gabriela fon Stankeviča nāvi 1885. gadā, Amālija fon Stankeviča agri kļuva par atraitni. Citas ziņas par viņu nav sameklētas. 

Tekstu sagatavojusi Aleksandra Jakovļeva

2024. gada oktobris – decembris

Informācijas avoti:

•    LVVA, 1427. f., 2. apr., 71.l.
•    LVVA, 1427. f., 2. apr., 121. l.
•    LVVA, 1427. f., 3. apr., 184. l.
•    LVVA, 1427. f., 3. apr., 210.l.
•    LVVA, 1427. f., 4. apr., 41. l.
•    LVVA, 1427. f., 4. apr., 47. l.
•    LVVA, 7175. f., 1. apr., 1901 l..
•    LVVA, 7175. f., 1. apr., 1901. l.
•    Inland. «Zeitung für Stadt und Land», Nr.167, 22.07.1872.
•    Временное дамское попечительство, «Рижский вестник» №257, 15.11.1877.
•    Aufgeboten, “Zeitung für Stadt und Land“ Nr.280, 01.12.1879.
•    Закладка здания для Александровской школы, «Рижский вестник» №109, 19.05.1882,  стр. 3.
•    Todtenliste, „Libausche Zeitung“ Nr.126, 03.06.1885, S.3.
•    Амалия Фёдоровна фон Рейнгольд [некролог]. Городской дневник. Рижский вестник №209, 23.09.1893.
•    Объявление о смерти А.Ф. фон Рейнгольд, «Рижский вестник» №207, 21.09.1893, стр. 1, также «Zeitung für Stadt und Land» №214, 21.09.1893, S.3.
•    Погребение Амалии Федоровны фон Рейнгольд, «Рижский вестник» №210, 24.09.1893, стр.2.
•   « Der Anwahlt der Thiere» [Nachruf], «Düna Zeitung», Nr.254, 08.11.1893, S.3 und 5.
•    А.И. Волович «Пятидесятилетие Гребенщиковского училища в г.Риге»; примечания:  С.А.Цоя; издатель: Рижская Гребенщиковская старообрядческая община, Рига, 2022 г., стр. 145.