Aleksandrs Orlovskis

Aleksandrs Orlovskis (1867. g. 7./19. martā Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā – 1944. g. Vācijā) – krievu valodas pasniedzējs, Rīgas 9. krievu pamatskolas pārzinis.

1890. gadā Aleksandrs Orlovskis ir absolvējis Skolotāju semināru Sanktpēterburgā.  No 1890. līdz 1897. gadam viņš pasniedzis reālskolā. 1897. gadā ieguvis krievu valodas pasniedzēja diplomu, un kopš šā gada viņa turpmākais liktenis bija saistīts ar Latviju.  

No 1897. līdz 1901. gadam A. Orlovskis – Valmieras privātās proģimnāzijas pārzinis. No 1901. līdz 1909. gadam viņš pasniedzis L. Tailovas privātajā ģimnāzijā un pilsētas komercskolās Rīgā. No 1909. līdz 1912. gadam izpildījis Rīgas pamatskolu inspektora amata pienākumus. No 1912. līdz  1917. gadam A. Orlovskis – Vēzenbergas (Rakveres) Skolotāju semināra direktors (šis seminārs atradās Igaunijas ziemeļos).  

Nemierīgajos revolūcijas gados Aleksandrs Orlovskis bija nonācis revolūcijas pārņemtajā Pēterpilī (patlaban Sanktpēterburga), šeit no 1917. līdz 1920. gadam viņš ieņēmis vidusskolu inspektora amatu. Šajos gados piedzīvotais atstājis neizdzēšamas pēdas skolotāja apziņā, pateicoties tam viņš kļuvis par pārliecinātu antikomunistu. 1920.-1921. gadā A. Orlovskis strādājis par vidusskolu inspektoru un Pedagoģijas kursu vadītāju Novorževā (patlaban pilsēta KF Pleskavas apgabalā).

Saskaņā ar arhīva datiem, 1921. gadā Aleksandrs Orlovskis kopā ar ģimeni jau dzīvojis Rīga un strādājis par krievu valodas skolotāju V. Olava komercskolā. 1923./24. mācību gadā bija Rīgas Pirmās pasniedzēju biedrības krievu viriešu ģimnāzijas direktors. Drīzumā A. Orlovskis saņēmis krievu valodas skolotāja vietu un Rīgas 9. krievu pamatskolas pārziņa amatu (šī pamatskola atradās Mazā Nometņu ielā 9, Pārdaugavā).

1930. gadu sākumā, sakarā ar pensijas vecumu, skolotājs bija spiests atteikties no Rīgas 9. krievu pamatskolas pārziņa amata. Vadoties no arhīva ziņām, Skolu departaments bija atļāvis A. Orlovskim 1932./33. macību gadā strādāt par skolotāju iepriekšminētajā skolā.

Tomēr 1935. gadā A. Orlovska lūgums pagarināt viņam latviešu valodas  prasmes eksāmena nokārtošanas termiņu ticis noraidīts, un acīmredzot, šajā gadā arī ir beigusies viņa padagoģiskā karjera.

Aleksandrs Orlovskis bija precējies ar Klavdiju (dzim. Dubiņina), kas ir dzimusi 1878. gadā Sanktpēterburgā. Dzīvesbiedre strādājusi par ārsti.

Laulībā dzimuši trīs bērni: Boriss (1900. g. 12. oktobrī), Ludmila (1899. g. 3. martā) un Klavdija (1917. g. 30. martā).

Rīgā skolotājs dzīvojis Suvorova ielā (Kr. Barona) 32-14.

Tatjana Feigmane

Informācijas avots:

LVVA, 1630. f., 1. apr., 12111. lieta.

P.S. 1944. gadā, Sarkanajai armijai tuvojoties, Orlovsku ģimene emigrējusi uz Vāciju. Aleksandrs Orlovskis, kuram tolaik jau apritējuši 77 gadi, vadoties no viņa bijušās skolnieces Olgas Kļaviņas teiktā, miris pa ceļam, vilcienā.