No 2014. gada 5. jūnija līdz 10. septembrim Maskavā, A. Solžeņicina Krievu Aizrobežas namā tika eksponēta izstāde ”Tiesībzinātnieks Pjotrs Jakobi un viņa ģimene”. Rīgā Pjotrs Jakobi (1877–1941) dzīvoja un raženi strādāja pēdējos sava mūža 20 gadus. Izstāde tika pieskaņota laikam, kad klajā nāca P. Jakobi mazmeitas Ludmilas Oboļenskas-Flamas grāmata “Правовед П.Н. Якоби и его семья. Воспоминания”/ “Tiesībzinātnieks P. Jakobi un viņa ģimene. Atmiņas” (Москва: Русский путь, 2014). Ludmila Oboļenska-Flama (ASV) – komitejas “Книги для России”/ “Grāmatas Krievijai” priekšsēdētāja, žurnāliste, rakstniece un sabiedriskā darbiniece. >>

2011.gadā (pēc 71 gada pārtraukuma)  tika atjaunota tradīcija organizēt Krievu kultūras dienas. >>

Latvijas neatkarības atjaunošana deva jaunu impulsu saglabāt un attīstīt tradicionālo krievu kultūru.  >>

Pēc Latvijas valsts neatkarības atgušanas atdzima tradicionālā vecticībnieku dzīve. >>

Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts kopš 2004. gada 1. maija. Valsts platība – aptuveni 64,4 tūkstoši kvadrātkilometru. Latvijā ir četri etnogrāfiskie novadi – Vidzeme, Kurzeme, Zemgale un Latgale. Latvijas galvaspilsēta – Rīga. Valsts valoda – latviešu. Latvijas valsts pirmo reizi tika pasludināta 1918. gada 18. novembrī. >>

Uz 2008.gada 1.janvārī Latvijā bija 2 276 282 iedzīvotāji. Vēsturiski iedzīvotāju sastāvs ir veidojies daudznacionāls, īpaši pilsētās. Arī šobrīd tas ir ļoti daudzveidīgs:  >>

Centra „Nellija” vadītājs Vladimirs Ribakovs, vēsturniece Nineļa Podgornaja un lielkņaze Leonīda Georgijevna savas viesošanās laikā Rīgā 2000. gada maijā. >>

Latvijas vecticībnieku biedrība dibināta 1908. gadā, likvidēta 1940. gadā, atjaunota 1994. gadā. >>

Liepājas Krievu kopiena dibināta 2004. gadā. Šobrīd tā ir viena no aktīvākajām krievu organizācijām Latvijā. >>

Krievu studenti svin  „Meteņus”. >>