2014. gada 14. decembrī Rīgas Maskavas Namā notikusi garīgā tikšanās, kas veltīta mitroforā protoijereja Georgija Tailova 100 gadu jubilejai
http://www.pravoslavie.lv/index.php?newid=5889&id=6
2014. gada 14. decembrī ar Viņa Augstības, Visaugstisvētītā Aleksandra, Rīgas un Visas Latvijas Metropolīta, svētību Rīgas Maskavas Nama konferenču zālē uz garīgo tikšanos pulcējās cilvēki, kuriem ir tuvs un dārgs Latvijas Pareizticīgās Baznīcas viena no visvecākajiem klēriķiem, ar mitru apbalvotā protojereja Georgija Tailova vārds. Tikšanās tika veltīta tēva Georgija 100 gadu jubilejas atcerei.
Par lielu nožēlu, mācītāja 100 gadu jubileju atzīmēja bez viņa – 2014. gada 8. maijā 99 gadu vecumā visu cienītais garīgais gans ir miris. To dienu dziļās sēras ir nomainījušas gaišas šīs dienas skumjas, par ko tikšanās sākuma teica Visaugstisvētītais Aleksandrs, Rīgas un Visas Latvijas Metropolīts:
- Ir svētbilde, kas tiek dēvēta “Kristus Labā Klusēšana” («Спас Благое Молчание»). Kā raksta mūsu Baznīcas Svētie Tēvi, Labā Klusēšana – tas ir cilvēka dvēseles stāvoklis nākamās dzīves laikā mūžībā. Dvēsele, izjūtot bijību sava Radītāja priekšā, klusē, pārsteigta un saviļņota par Viņa diženumu. Pēc manas pārliecības, tēvs Georgijs Tailovs ir bijis viens no tiem retajiem cilvēkiem, kuri jau zemes dzīvē iepazinuši, kas ir Labā Klusēšana. Jo vairāk es iepazinu šo cilvēku - pazemīgu kristieti un cienīgu Kristus garīgo ganu, jo dziļāku cieņu es izjutu pret viņu. Un tagad, katru dienu savās lūgšanas pieminot viņu un viņa cienījamo matušku Olgu Vasiļjevnu, es skumstu vienīgi par to, ka biju runājis viņa klātbūtnē, turpretī man bija jāklusē un jāklausās.
Valdnieks Metropolīts pavēstīja klātesošajiem par sūro tēva Georgija Tailova dzīves ceļu, par gadiem, kurus mācītājs bija pavadījis nometnēs, par mācītāja piedalīšanos Pleskavas misijā, kuras organizēšanai bija devis savu svētību Baltijas Ekzarhs, Metropolīts Sergijs (Voskresenskis). Valdnieks Metropolīts vēl stāstīja par to, ka, jau būdams visai sirmā vecumā, tēvs Georgijs uzņēmās uz sevis visai grūtu paklausību: pulcējis Ogrē, kur agrāk nebija pareizticīgās draudzes, ticīgo kopienu, organizējis draudzes dzīvi un uzbūvējis brīnišķīgu dievnamu par godu Svētītājam Nikolajam Brīnumdarim. Valdnieka Metropolīta stāstu ilustrēja rūpīgi un ar mīlestību atlasītie tēva Georgija, viņa vecāku un ģimenes fotoattēli.
Tāpat tikšanās laikā uzstājās mitroforais protojerejs Oļegs Peļevins un Rīgas Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klostera priekšniece igumenija Magdalīna (Polin), kuri dalījās savās atmiņās par mācītāju. Siltus vārdus par tēvu teica arī viņa meita Angelīna Georgijevna, kuru Visaugstisvētītais Aleksandrs, Rīgas un Visas Latvijas Metropolīts, apbalvoja ar Sv. Rīgas Jāņa I pakāpes medaļu par cītīgu darbu par godu Latvijas Pareizticīgajai Baznīcai.
Daudzi no tiem, kas bija atnākuši uz garīgo tikšanos Rīgas Maskavas Namā, bija personīgi pazīstami ar tēvu Georgiju – viņi bijuši ilggadīgie viņa draudzes locekļi. Daži mācītāji kalpojuši kopā ar tēvu Georgiju un viņi atcerējās, cik dedzīgi kalpojis Dievam šis garīgais gans. Un kaut gan pats mācītājs bieži mēdza atkārtot, ka viņam nav nekādu īpašu nopelnu, visi klātesošie pārliecinājās, ka viņa nopelni Baznīcas priekšā bija ne tikai ievēroti, bet arī pienācīgi novērtēti: izstāde, kurā eksponēti tēva Georgija apbalvojumi, kas speciāli tika sagatavota šim pasākumam, atstāja pašu nopietnāko iespaidu.
Taču apbalvojumi paši par sevi nav spējīgi pastāstīt par cilvēku tā, kā to dara ļaudis: Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Virsgans Rīgas un Visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs, klēriķi un draudzes locekļi. Viņi ir dziļi pateicīgi tēvam Georgijam par iedibināto draudzi, par brīnišķīgo dievnamu un par to patiesi kristīgās uzvedības un labā garīgā gana piemēru, ko viņš bija demonstrējis ar visu savu dzīvi. Visi mēs lūdzamies, lai Visužēlīgais Dievs uzņem protoijereja Georgija un viņa labestīgās dzīvesbiedres Olgas dvēseles Savas Paradīzes mitekļos.
LPB preses dienests.
(tulkojums no krievu valodas)
