Autori

Jurijs Abizovs
Mihails Afremovičs
Jurijs Aleksejevs
Jūlija Aleksandrova
Maja Altemente
Tatjana Amosova
Tatjana Andrianova
P. Arhipovs
Anna Arkatova, Valērijs Blumenkrancs
Tatjana Aršavska
Viktors Avotiņš
Vera Bartoševska
Vasilijs Baranovskis
Vsevolods Birkenfelds
Marina Blumentāle
Valērijs Blumemkrancs
Aleksandrs Bogdanovs
Nadežda Boiko (Krievija)
Katerina Borščova
Marija Bulgakova
Itaīda Bundina (Krievija)
Irina Čaikovska
Georgijs Celms (Krievija)
Aleksejs Čertkovs
Jevgrafs Češihins
Sergejs Coja
Sergejs Čuhins
Elīna Čujanova
Vladimirs Dedkovs
Oksana Dementjeva
Ilja Dimenšteins
Nadežda Djomina
Roalds Dobrovenskis
Oksana Doniča
Olga Dorofejeva
Taisija Džolli (ASV)
Valdemārs Eihenbaums
Abiks Elkins
Fjodors Erns
Tatjana Feigmane
Nadežda Feldmane-Kravčenoka
Ludmila Flama (ASV)
Lāzars Fleišmans (ASV)
Helēna Francmane
Vladimirs Frenkels (Izrāela)
Harijs Gailītis
Konstantīns Gaivaronskis
Konstantīns Gaivoronskis, Pāvels Kirilovs
Jefims Gammers (Izrāela)
Aleksandrs Gaponenko
Anžela Gasparjana
Ala Gdaļina
Jeļena Gedjune
Aleksandrs Geniss (ASV)
Andrejs Geričs (ASV)
Andrejs Ģērmanis
Aleksandrs Ģiļmans
Andrejs Goļikovs
Jurijs Golubevs
Boriss Golubevs
Antons Gorodnickis
Viktors Grecovs
Viktors Geibkova-Maiskis (Krievija)
Henrihs Grossens (Šveice)
Boriss Grunduls
Anna Gruzdeva
Aleksandrs Gurins
Viktors Guščins
Svetlana Hajenko
Inna Harlanova
Boriss Infatjevs
Nadežda Iļjanoka
Aleksejs Ionovs (ASV)
Vladimirs Ivanovs
Aleksandrs Ivanovskis
Aleksejs Ivļevs
Aleksandra Jakovļeva
Irina Jevsikova (ASV)
Nikolajs Kabanovs
Imants Kalniņš
Ārija Karpova
Irina Karkliņa-Goft
Valērijs Karpuškins
Konstantīns Kazakovs
Ludmila Kēlere (ASV)
Tīna Kempele
Eižens Klimovs (Kanāda)
Tatjana Kolosova
Andrejs Koļesņikovs (Krievija)
Marina Kosteņecka
Marina Kosteņecka, Georgs Stražnovs
Svetlana Kovaļčuka
Julija Kozlova
Ņina Lapidusa
Rasma Lāce
Nataļja Ļebedeva
Dimitrijs Ļevickis (ASV)
Natans Levins (Krievija)
Iraīda Ļogkaja (ASV)
Fantins Lojuks
Aleksandrs Malnačs
Dmitrijs Marts
Ruta Marjaša
Ruta Marjaša, Eduards Aivars
Sergejs Mazurs
Igors Meidens
Agnese Meire
Deniss Mickēvičs (ASV)
Marina Mihaileca
Margarita Millere
Vladimirs Mirskijs
Miroslavs Mitrofanovs
Kirils Munkēvičs
Tamara Ņikiforova
Sergejs Nikolajevs
Nikolajs Nikuļins
Viktors Novikovs
Ludmila Nukņeviča
Konstantīns Oboznijs
Ina Oškaja, Elīna Čujanova
Ina Oškaja
Grigorijs Ostrovskis
Vera Pančenko
Natalija Passite (Lietuva)
Tatjana Pāvele
Olga Pavuka
Oļegs Peļevins
Gaļina Petrova-Matīsa
Valentina Petrova, Valerijs Potapovs
Gunārs Piesis
Pjotrs Piļskis
Viktors Podlubnijs
Rostislavs Polčaņinovs (ASV)
A. Preobraženska, A. Odincova
Anastasija Preobraženska
Ludmila Pribiļska
Artūrs Priedītis
Valentīna Prudņikova
Boriss Ravdins
Anatolijs Rakitjanskis
Gļebs Rārs (VFR)
Vladimirs Rešetovs
Valērijs Roitmans
Jana Rubinčika
Ksenija Rudzīte, Inna Pērkone
Anžela Ržiščeva
Irina Saburova (VFR)
Kristīna Sadovska
Sergejs Saharovs
Nikolajs Šaļins
Margarita Saltupe
Valērijs Smohvalovs
Jeļena Savina (Pokrovska)
Andrejs Šavrejs
Andrejs Sedihs (ASV)
Valērijs Sergejevs (Krievija)
Vladimirs Šestakovs
Nataļja Sevidova
Sergejs Sidjakovs
Natālija Sinajska (Beļģija)
Valentīna Sinkeviča (ASV)
Jeļena Sļusareva
Grigorijs Smirins
Kirils Soklakovs
Georgs Stražnovs
Georgs Stražnovs, Irīna Pogrebicka
Aleksandrs Strižovs (Krievija)
Tatjana Suta
Georgijs Tajlovs
Lidija Tiņanova
Sergejs Tiščenko
Pavels Tjurins
Mihails Tjurins
Nikanors Trubeckojs
Alfrēds Tuļčinskis (ASV)
Nīls Ušakovs
Jānis Vanags
Igors Vatolins
Tamāta Veļičkovska
Tamāra Veresova (Krievija)
Svetlana Vidjakina, Leonīds Lencs
Svetlana Vidjakina
Vintra Vilcāne
Tatjana Vlasova
Vladimirs Volkovs
Valērijs Voļts
Ksenija Zagorovska
Jēvgenija Zaiceva
Igors Zakke
Tatjana Zandersone
Jevgenija Žigļeviča (ASV)
Ludmila Žilvinska
Jurijs Žolkevičs

Unikāla fotogrāfija

 Donas kazaku koris Rīgā, 1928. gads

Donas kazaku koris Rīgā, 1928. gads

2014. gada 14. decembrī Rīgas Maskavas Namā notikusi garīgā tikšanās, kas veltīta mitroforā protoijereja Georgija Tailova 100 gadu jubilejai

http://www.pravoslavie.lv/index.php?newid=5889&id=6

2014. gada 14. decembrī  ar Viņa Augstības, Visaugstisvētītā Aleksandra, Rīgas un Visas Latvijas Metropolīta, svētību Rīgas Maskavas Nama konferenču zālē uz garīgo tikšanos pulcējās cilvēki, kuriem ir tuvs un dārgs Latvijas Pareizticīgās Baznīcas viena no visvecākajiem klēriķiem, ar mitru apbalvotā protojereja Georgija Tailova vārds. Tikšanās tika veltīta tēva Georgija 100 gadu jubilejas atcerei.  

Par lielu nožēlu, mācītāja 100 gadu jubileju atzīmēja bez viņa – 2014. gada 8. maijā 99 gadu vecumā visu cienītais garīgais gans ir miris. To dienu dziļās sēras ir nomainījušas gaišas šīs dienas skumjas, par ko tikšanās sākuma  teica Visaugstisvētītais Aleksandrs, Rīgas un Visas Latvijas Metropolīts:

- Ir svētbilde, kas tiek dēvēta “Kristus Labā Klusēšana” («Спас Благое Молчание»). Kā raksta mūsu Baznīcas Svētie Tēvi, Labā Klusēšana – tas ir cilvēka dvēseles stāvoklis nākamās dzīves laikā mūžībā. Dvēsele, izjūtot bijību sava Radītāja priekšā, klusē, pārsteigta un saviļņota par Viņa diženumu. Pēc manas pārliecības, tēvs Georgijs Tailovs ir bijis viens no tiem retajiem cilvēkiem, kuri jau zemes dzīvē iepazinuši, kas ir Labā Klusēšana. Jo vairāk es iepazinu šo cilvēku - pazemīgu kristieti un cienīgu Kristus garīgo ganu, jo dziļāku cieņu es izjutu pret viņu. Un tagad, katru dienu savās lūgšanas pieminot viņu un viņa cienījamo matušku Olgu Vasiļjevnu, es skumstu vienīgi par to, ka biju runājis viņa klātbūtnē, turpretī man bija jāklusē un jāklausās.  

Valdnieks Metropolīts pavēstīja klātesošajiem par sūro tēva Georgija Tailova dzīves ceļu, par gadiem, kurus mācītājs bija pavadījis nometnēs, par mācītāja piedalīšanos Pleskavas misijā, kuras organizēšanai bija devis savu svētību  Baltijas Ekzarhs, Metropolīts Sergijs (Voskresenskis). Valdnieks Metropolīts vēl stāstīja par to, ka, jau būdams visai sirmā vecumā, tēvs Georgijs uzņēmās uz sevis visai grūtu paklausību: pulcējis Ogrē, kur agrāk nebija pareizticīgās draudzes, ticīgo kopienu, organizējis draudzes dzīvi un uzbūvējis brīnišķīgu dievnamu par godu Svētītājam Nikolajam Brīnumdarim. Valdnieka Metropolīta stāstu  ilustrēja rūpīgi un ar mīlestību atlasītie tēva Georgija, viņa vecāku un ģimenes fotoattēli.  

Tāpat tikšanās laikā uzstājās mitroforais protojerejs Oļegs Peļevins un Rīgas Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klostera priekšniece igumenija Magdalīna (Polin), kuri dalījās savās atmiņās par mācītāju. Siltus vārdus par tēvu teica arī viņa meita Angelīna Georgijevna, kuru Visaugstisvētītais Aleksandrs, Rīgas un Visas Latvijas Metropolīts, apbalvoja ar Sv. Rīgas Jāņa I pakāpes medaļu par cītīgu darbu par godu Latvijas Pareizticīgajai Baznīcai.

Daudzi no tiem, kas bija atnākuši uz garīgo tikšanos Rīgas Maskavas Namā, bija personīgi  pazīstami ar tēvu Georgiju – viņi bijuši ilggadīgie viņa draudzes locekļi. Daži mācītāji kalpojuši kopā ar tēvu Georgiju un viņi atcerējās, cik dedzīgi kalpojis Dievam šis garīgais gans. Un kaut gan pats mācītājs bieži mēdza atkārtot, ka viņam nav nekādu īpašu nopelnu, visi klātesošie pārliecinājās, ka viņa nopelni Baznīcas priekšā bija ne tikai ievēroti, bet arī pienācīgi novērtēti: izstāde, kurā  eksponēti tēva Georgija apbalvojumi, kas speciāli tika sagatavota šim pasākumam, atstāja pašu nopietnāko iespaidu.

Taču apbalvojumi paši par sevi nav spējīgi pastāstīt par cilvēku tā, kā to dara ļaudis: Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Virsgans Rīgas un Visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs, klēriķi un draudzes locekļi. Viņi ir dziļi pateicīgi tēvam Georgijam par iedibināto draudzi, par brīnišķīgo dievnamu un par to patiesi kristīgās uzvedības un labā garīgā gana piemēru, ko viņš bija demonstrējis ar  visu savu dzīvi. Visi mēs lūdzamies, lai Visužēlīgais Dievs uzņem protoijereja Georgija un viņa labestīgās dzīvesbiedres Olgas dvēseles Savas Paradīzes mitekļos.

LPB preses dienests.

                                                                                              (tulkojums no krievu valodas)