Pedagoģiskā doma Latvijā no 1940. gada līdz mūsu dienām. - Rīga: Puse, 1998. - 100.-105.lpp.
Pedagoģe, krievu valodas metodiķe H. Francmane dzimusi Jūrmalā inženiera ģimenē. Pēc O.Ļišinas privātās krievu ģimnāzijas absolvēšanas viņa mācījās Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Studijas beidza 1941.gadā. Ieguvusi izglītību, H. Francmane strādāja par skolotāju Rīgas pilsētas 1.vidusskolā, kā arī par krievu valodas docētāju Latvijas Valsts universitātē. No 1954.gada viņa vadīja krievu valodas un literatūras kabinetu Skolotāju kvalifikācijas celšanas institūtā.
Darbodamās skolotāju kvalifikācijas celšanas jomā, H. Francmane vienlaicīgi iesaistījās arī Pedagoģijas zinātniskās pētniecības institūta darbā. E. Beikmanes vadītajā zinātnieku kolektīvā viņa piedalījās krievu valodas mācību grāmatu sarakstīšanā latviešu skolu vidējam posmam, bet pati vadīja kolektīvu, kurš izstrādāja krievu valodas mācību grāmatu latviešu skolu vecākajam posmam. Savās publikācijās un lekcijās H.Francmane vienmēr akcentēja daiļprozas un dzejas nozīmi krievu valodas mācīšanā. H.Francmanes veidotajos krievu valodas mācību līdzekļos latviešu skolu vecākajām klasēm katra gramatikas temata apgūšanai izvēlēts daiļliteratūras, populārzinātnisks, publicistisks teksts vai montāža par kādu vienotu tematu. H. Francmanes vadībā un ar viņas līdzdalību sarakstītās mācību grāmatas izpelnījušās atzinību Latvijas metodiku un skolotāju vidū, kā arī ārpus Latvijas robežām, tajā skaitā Polijā, Dienvidslāvijā, Bulgārijā u.c. Vairākus izdevumus piedzīvojusi Maskavas pedagoģiskās izdevniecības "Просвещение" pasūtītā H. Francmanes kopīgi ar E.Beikmani un B.Infantjevu uzrakstītā mācību grāmata "Русское слово" (1964), kas domāta visu Krievijas Federācijas mazākumtautību skolām. Šajā mācību līdzeklī, tāpat kā Rīgā izdotajos, tika realizēta H. Francmanes pamatkoncepcija par mācību materiāla ekstralingvistisko saturīgumu un māksliniecisko vērtību. Lasot, analizējot un atstāstot šos tekstus, rīkojot par tiem pārrunas, skolēni ne vien ātrāk un pamatīgāk apgūst krievu valodas leksiku, tās gramatiskās formas, iegūst iemaņas šo formu aktīvā izmantošanā, bet gūst arī jaunu informāciju dažādās mākslas un zinātnes jomās.
Labus panākumus guva arī H. Francmanes un V. Svirska sastādītās jauna tipa krievu literatūras mācību grāmatas. To pamatā ir atziņa, ka galvenais šā priekšmeta mācīšanas uzdevums latviešu skolā ir radīt audzēkņos interesi par krievu literatūru, stimulēt patstāvīgu daiļdarbu lasīšanu, lai uzzinātu pēc iespējas vairāk par krievu rakstnieku dzīvi un daiļradīšanas procesu.
H. Francmanes un V. Svirska literatūras mācību grāmatas novatorisms, emocionālais vielas izklāsts, mērķtiecīgi pārdomātais metodiskais aparāts pievērsa tām skolotāju, metodiķu, literatūras kritiķu un rakstnieku uzmanību ne tikai Latvijā. Par šīm mācību grāmatām H. Francmanei 1973.gadā piešķirts pedagoģijas zinātņu kandidātes grāds, kas 1993.gadā pielīdzināts zinātņu doktora grādam.
H. Francmane ar saviem skolēniem sekmīgi pētījusi latviešu un krievu literatūras sakarus, vācot materiālus par I. Krilova, A. Puškina un V. Majakovska sakariem ar Latviju.
H. Francmane mirusi Rīgā, apbedīta Ivana pareizticīgo draudzes kapos.
Boriss Infantjevs
Materiāla atlase gramatiskās vielas skaidrošanai un vingrinājumiem. Šī materiāla raksturojums 1
Mūsu pētījuma mērķis bija noskaidrot likumsakarības, kas nosaka mācību teksta rakstura atbilstību apgūstamajam gramatikas tematam. Saskaņā ar mūsu darba hipotēzi attiecīgas gramatiskas kategorijas un formas funkcionēšanas sfēras izpratne palīdz skolēniem pareizi uztvert un sekmīgi apgūt attiecīgo valodas kategorijas un formas jēgu un nozīmi valodas ritumā, sekmīgāk veidot analoģiskas konstrukcijas savā runā. Tāpēc mācību līdzekļu autoriem, it īpaši veidojot vingrinājumus, vispirms jānoskaidro, kādās situācijās, kāda satura izteikšanai visbiežāk tiek lietota attiecīga gramatiska kategorija, attiecīga gramatiska forma. Tā, mācot lietvārdu piedēkļus, kas apzīmē darbojošās personas, lietderīgi piemēros un vingrinājumos izlietot tekstus par profesijām. Mācot emocionālas nokrāsas piedēkļus, lietderīgi iepazīstināt skolēnus ar krievu tautas dziesmām, pasakām, sakāmvārdiem un mīklām, kur šādu piedēkļu ir ļoti daudz. Mācot darbības vārdus pavēles izteiksmē, lietderīgi skolēniem izskaidrot, ka šo gramatisko kategoriju parasti lieto arī tad, kad grib iepazīstināt citus ar savu pārliecību, pasaules uzskatiem, pārliecināt citus par kaut ko. Tāpēc šai gadījumā lieti noder zinātnieku, kultūras un sabiedrisko darbinieku uzrunas, vēstules, kur izteiktas šāda veida atziņas. Tādi teksti noder ne tikai gramatikas likumu ilustrēšanai, ne tikai vingrinājumiem, bet arī bagātina skolēnus ar jaunu informāciju, modina viņos lielāku interesi par nodarbībām, dod pateicīgu vielu pārrunām skolēnu raitas runas veidošanai krievu valodā.
Risinot jautājumu par daiļdarbu izmantošanu valodas stundās, ilggadīgas skolas prakses un speciālu eksperimentu rezultātā mēs nācām pie secinājuma: daiļdarbi lielākā mērā nekā populārzinātniskie teksti sekmē mācāmās gramatikas vielas apguvi. Un, jo poētiskāki, mākslinieciski vērtīgāki teksti, jo dziļāk iespiežas to saturs un attiecīgas formas skolēnu apziņā. Dzejoļi šai ziņā ir iedarbīgāki par prozu. Daiļliteratūra lielākā mērā dod iespēju ierosināt aktīvu skolēnu piedalīšanos pārrunās, kas savukārt sekmē raitas runas attīsti. Nedrīkst aizmirst, ka krievu literatūras klasikas daiļdarbi - krievu literārās valodas labākie paraugi, ir tēlainas, spilgtas, precīzas, emocionālas un izteiksmīgas runas paraugi. Nav speciāli jāpierāda, ka iepazīšanās ar krievu klasikas labākajiem paraugiem pozitīvi ietekmē kā skolēnu mutvārdu, tā rakstveida runu. Literāru tekstu stilistiskā analīze valodas stundās sekmē labāku daiļdarbu iepazīšanu literatūras stundās. Viss sacītais pārliecina: krievu valodas un literatūras stundu ciešie sakari sekmē gan valodas, gan literatūras apguvi.
Populārzinātnisku tekstu izmantošana krievu valodas stundās attaisnojama vispirms ar to, ka nepieciešams skolēnus iepazīstināt ar zinātnisko leksiku. Bez tam apmēram puse no skolēniem domā, ka šādu tekstu izmantošana krievu valodas stundās paplašina viņu redzesloku, bagātina viņus ar jaunu informāciju, kas ievērojami papildina zināšanas, ko viņi gūst sabiedrisko un eksakto priekšmetu stundās.
Populārzinātniski teksti nozīmīgi arī tādēļ, ka palīdz krievu valodas stundās organizēt interesantas pārrunas, kas nereti pāraug diskusijās, strīdos. Kādreiz šādām pārrunām lemts noteikt viena vai otra skolēna profesijas izvēli. Atsevišķos gadījumos populārzinātniskie teksti palīdz aizpildīt robus, kas rodas tais gadījumos, kad grūti atrast piemērotu daiļdarbu fragmentus ar vajadzīgām gramatiskām kategorijām un formām. Ja arī no populārzinātniskiem tekstiem neizdodas sadabūt vajadzīgās gramatiskās kategorijas un formas, skolotājs var izlīdzēties ar atsevišķiem teicieniem, kas satur nobeigtu domu un kurus visus apvieno viena tematika. Arī šāda veida atsevišķo teikumu kompleksi rosina skolēnus uz pārrunām, sekmē leksikas labāku apgūšanu.
Ilggadīga skolas prakse un eksperimenti pierādīja: tematiski savirknētu leksiku un attiecīgās gramatiskās formas skolēni apgūst ātrāk un pamatīgāk, ja teksti un tematiski apvienoti atsevišķi teicienu sakopojumi tiek grupēti ciklos, kas aptver gan daiļdarbus (kā prozu, tā dzeju), gan populārzinātniskus un publicistiskus tekstus. Mūsu izstrādātais cikls tematam “Lietvārdi datīvā” ietver tekstu un teicienu montāžu par krievu un latviešu rakstnieku, mākslinieku, mūziķu, zinātnes un sabiedrības darbinieku pieminekļiem ar attiecīgiem uzrakstiem — veltījumiem. Šais tekstos atrodams liels skaits datīvu konstrukciju veltījumos, kā arī komentāros, pārspriedumos par pieminekļu tapšanu, to psiholoģisko un filozofisko jēgu.
Jo dažādāki tekstu žanri, jo lielākas iespējas skolotājam variēt uzdevumus un nodarbību veidus, jo saistošākas skolēniem kļūs pašas nodarbības; līdz ar to šādu nodarbību efek-tivitāte palielinās un skolēni ātrāk un pamatīgāk apgūs attiecīgās gramatiskās kategorijas un formas.
Liela nozīme šai sakarā ir skolēnu patstāvīgam darbam saturīgu tekstu un teicienu meklēšanā analoģiski tiem, kas doti mācību grāmatās vai stundas gaitā. Tas visnotaļ rosina skolēnu patstāvīgu mācību darbu valodniecībā un literatūrā. (..)
1 Francmane H. Materiāla atlase gramatiskās vielas skaidrošanai un vingrinājumiem. Šī materiāla raksturojums / Autoreferāts kandidāta disertācijai. - Maskava, 1972. - 13.-15.lpp. - krievu val. (tulk. B.Infantjevs).
Dažādu žanru un teicienu kopojumu izmantošanas veidi klasē, mājas darbos, papildnodarbībās 2
Daiļdarbu izmantošanas optimālo veidu noskaidrošanai bija nepieciešams izpētīt šādas problēmas:
- vai lietderīgi vienus un tos pašus daiļdarbus izmantot gan literatūras, gan valodas stundās? Pozitīvas atbildes gadījumā tālāk bija jānoskaidro, kā organizējams darbs atkarībā no tā, vai skolēni pazīst izmantojamo tekstu autorus, tos daiļdarbus, no kuriem šie fragmenti ņemti.
Pēc attiecīgu eksperimentu cikla pabeigšanas, mēs nācām pie šādiem secinājumiem:
1. Vieni un tie paši daiļdarbu teksti izmantojami gan literatūras, gan valodas stundā tikai tādos gadījumos, ja katru reizi skolotājs apskata šos tekstus citādā aspektā, dod skolēniem citas analīzes ievirzes, citus uzdevumus. Skolotājam labi jāpārdomā šie aspekti un uzdevumi, lai darbs valodas un literatūras stundās viens otru papildinātu un pilnīgotu.
2. Ja skolēnu darbam paredzētais teksts ņemts no daiļdarba, ko viņi nav lasījuši, bet pazīst šī teksta autoru, skolotājam skolēnu zināšanas jāpapildina vienīgi ar ziņām par šī teksta rašanās apstākļiem, ar tā vietu rakstnieka daiļradē vispār, literatūras attīstības procesā, ar tā īpatnībām, kas šo tekstu raksturo, šķir no citiem arī šī rakstnieka daiļdarbiem. Šāda informācija padziļinās arī tā paša rakstnieka literatūras stundās apskatāmo darbu izpratni un labāku iegaumēšanu.
3. Ja valodas stundās lasa daiļdarbu, kura autors neietilpst literatūras kursa programmā, skolotājam vispirms jānoskaidro, ko skolēni zina par šo autoru. Šīs ziņas tad skolotājs papildina ar to informāciju, kas nepieciešama jauna teksta labākai izpratnei un iegaumēšanai. (..)
2 Francmane H. Dažādu žanru un teicienu kopojumu izmantošanas veidi klasē, mājas darbos, papildnodarbībās. - Maskava, 1972. - 15.-16.lpp. - krievu val. (tulk. B.Infantjevs).
