Fotoalbums no krievu pareizticīgās Petrovu ģimenes arhīva. Šī ģimene nāk no Rīgas strādnieku nomales – Sarkandaugavas.
Fotoalbums no krievu pareizticīgās Petrovu ģimenes arhīva. Šī ģimene nāk no Rīgas strādnieku nomales – Sarkandaugavas.
Fotoalbumu sagatavojuši : G. Petrovs, S. Kovaļčuka, T. Feigmane.
GENĀDIJS PETROVS
PAR SAVU ĢIMENI
Mans tēvs Aleksejs Petrovs dzimis 1929. gadā Tveras apgabalā. 1930. gadā lielākā daļa dievnamu jau bija aizvērta, bet bērnus pie sevis pulcināja un reliģiski izglītoja svētīgā Olga. Tēvs daudz stāstīja par šo sievieti. Par pievēršanos ticībai bija cietis arī mans vectēvs Pēteris Petrovs, 1930.-to gadu beigās viņš tika arestēts, tā arī neizdevās saņemt kaut kādas ziņas par viņa turpmāko likteni.
1951. gadā tēvs pēc darba aicinājuma nonāca Rīgā, kur sāka strādāt par galdnieku mēbeļu ražošanas firmā «Rīga». Drīzumā notika manu vecāku tikšanās. Vera Razinkova (1935 - 2006), kura bija dzimusi Kurskas apgabalā, kļuva par mana tēva dzīvesbiedri un manu māti. Pareizticīgais mācītājs Joans (Jānis) Žuravskis salaulāja manus vecākus 1956. gadā.
Tajos laikos Joana tēvs bija Rīgas «Visu Noskumušo Iepriecinātājas» dievnama vecākais mācītājs, šis dievnams atradās Lāčplēša ielā 108. 1960.-to gadu sākumā pēc toreizējās PSRS kultūras ministres J. Furcevas rīkojuma, bezdievīgās varas pārstāvji aizvēra Kristus Piedzimšanas katedrāli Rīgas centrā, katedrāles ēkā tika izvietoti planetārijs, lekciju zāle un kafejnīca. Bet «Visu Noskumušo Iepriecinātājas» dievnamu vienkārši nojauca.
Mācītājs Joans (Žuravskis) kļuva par manu vecāku dvēseļu ganu, 1960. gadā viņš kristīja manu jaunāko brāli Nikolaju. Pēc Joana (Žuravska) nāves 1964. gadā, mans tēvs palika bez garīgā gana. Par jauno tēva garīgo ganu kļuva Pestītāja Apskaidrošanās Tuksneša shiarhimandrīts Kosma (Smirnovs) (1885 – 1968).
1966. gada oktobrī Rīgā ieradās jaunieceltais pareizticīgo arhierejs – Rīgas un Latvijas arhibīskaps Leonīds (Poļakovs) (1913-1990). Arhibīskaps Leonīds bija Lielā Tēvijas (Otrā Pasaules) kara veterāns. 1979. gada 7. septembrī arhibīskaps Leonīds tika iecelts par metropolītu. Pateicoties šim Virsganam tika likti pamati Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dzīves atdzimšanai. Un tas, neskatoties uz to, ka Rīgas un Latvijas Metropolīts Leonīds savu kalpošanu veica smagajā Brežņeva stagnācijas laikposmā. Pēc Krievzemes Kristīšanas 1000-gades svinībām varas pārstāvju attieksme pret Baznīcu mainījās uz labo pusi, Metropolīta Leonīda darbības augļi tūlīt pat izpaudās gan saglabātajos dievnamos, gan pareizticīgo garīdznieku un draudžu garīgajā stāvoklī.
Mans tēvs Aleksejs bija garīgi pieslējies pie Metropolīta Leonīda, viņš sāka kalpot kā hipodiakons Rīgas Svētās Trijādības katedrālē Kr. Barona ielā 126. Daudzus gadus mans tēvs pastāvīgi atradās Virsgana tuvumā. Kad tēva veselības stāvoklis pasliktinājās, viņš pārstāja dievkalpojumu laikā piekalpot Metropolītam. 5 gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas viņš sāka strādāt par galdnieku rūpnīcā RER.
1959. gadā mūsu ģimene saņēma dzīvokli jaunbūvē Rīgas strādnieku nomalē – Sarkandaugavā. Blakus mūsu mājai atrodas Apskaidrošanās dievnams. Mana māte – Vera Petrova pēc «Visu Noskumušo Iepriecinātājas» dievnama slēgšanas kļuva par Apskaidrošanās dievnama draudzes locekli un pastāvīgi veda uz šo dievnamu mani un manu brāli Nikolaju. Ilgus gadus māte strādāja mēbeļu ražošanas firmā «Rīga», vēlāk - par sētnieci Viestura prospekta rajonā.
No 1983. līdz 1989. gadam par Rīgas Tā Kunga Apskaidrošanās dievnama vecāko mācītāju kalpoja protoierejs Aleksandrs (Kudrjašovs) un mans tēvs dievkalpojumu laikā piekalpoja nākamajam Virsganam.
1992. gada sākumā atsākās dievkalpojumi Kristus Piedzimšanas katedrālē Rīgā. Mans tēvs kļuva par altāra ķesteri pie dievnama vecākā mācītāja, igumena Amvrosija (Savčenko), kopā ar kuru kalpoja līdz 2000. gadam.
Mans tēvs aizgāja viņsaulē 2004. gada 28. janvārī, viņš tika apbedīts Jāņa kapos Rīgā, netālu no tēva Joana Žuravska kapavietas, blakus kapličai.
