Fotogrāfiju kolekcija par Pļaviņu HES celtniecību.
 |
Pļaviņu HES tika uzcelta laikā no 1961. līdz 1966. gadam. Patreiz pēc savas jaudas (868,5 MW) tā ir lielākā Baltijas valstīs un otrā Eiropas Savienībā. |
| Fotoalbumu sagatavojis Andrejs Zujevs. | |
Mākslinieka Pētera Šetohina daiļdarbu fotoalbums
 |
Pēteris
Šetohins dzima Rīgā 1930.
gadā dzimto rīdzinieku ģimenē. Pēc kara absolvēja Rīgas Mākslas un arhitektūras
skolu. Noformēja Rīgas veikalu vitrīnas, paralēli nodarbojās ar glezniecību.
Aptuveni 1000 gleznu autors. Galvenā tēma viņa daiļradē ir ainavas, klusā daba
un ziedi. Mākslinieks miris Rīgā 2014.gadā 1.oktobrī. |
| Fotoalbumu sagatavoja : P. Šetohins un Т. Feigmane. | |
Fotogrāfijas no Lunsku un Šetohinu ģimeņu albuma
 |
Lunsku
un Šetohinu ģimenes pieder pie dzimto rīdzinieku skaita.
Vladimirs Lunskis bija Vidzemes guberņas un sinodālais arhitekts.
Vladimirs Šetohins bija labas balss īpašnieks
un 1920.-1930. gados uzturēja operas studiju. 1916. gadā
Lunsku un Šetohinu ģimeņu starpā izveidojās radnieciskas
saites. No šīs laulības piedzima divi bērni : Zoja un Pjotrs
(sk. viņa albumu). Vladimirs Lunskis Pēteris Šetohins Олег Пелевин. Архитектор В.И. |
| Fotoalbumu sagatavojuši: P. Šetohins un Т. Feigmane. | |
Fotogrāfijas un dokumenti no Larisas Čuhinas (1913-2002) arhīvā
 |
Larisa
Čuhina (dzim. Stobuvņika) 1939. gadā absolvēja Viļņas Stefana Batorija
Universitātes Filozofijas fakultāti, tomēr Otrais Pasaules
karš pārtrauca viņas zinātnisko karjeru. Uz Rīgu Larisa
Čuhina pārcēlās 1948. g., bet ilgus gadus tā arī nevarēja strādāt savā
specialitātē. Viņai nācās atkārtoti studēt mācību kursu Ļeņingradas
Universitātē (1964.). 1967. gadā viņa aizstāvēja kandidāta, bet 1985.
g. – doktora disertāciju. Kopš 1966. gada viņa
strādāja LPSR ZA Vēstures insitūtā, bet kopš 1981.
g. un līdz pat savai nāvei Filozofijas un Tiesību institūtā
(kopš 1991. g. – Latvijas Universitātes
Filozofijas un Socioloģijas institūts). Svetlana Kovaļčuka. Larisa Čuhina |
| Fotoalbumu sagatavoja : S. Čuhins, S. Kovaļčuka, Т.Feigmane. | |
Arkādija Pavlova –viena no labākajiem pirmskara Latvijas futbolistiem - fotoalbums
 |
Аrkādijs
Pavlovs (1903.-1960.) no 1924. līdz 1933. gadam
uzstājās par Latvijas futbola izlases komandu , bija Olimpisko spēļu
Parīzē dalībnieks (1924. gads). Arkādijs Pavlovs |
| Fotoalbumu sagatavoja L.Pavlova un Т.Feigmane. | |
Klusais dārzs Rīgas Maskavas forštateē
 |
Maskavas forštates Klusais dārzs |
| Fotoalbumu sagatavoja L.Kļešņina. | |
Fotogrāfijas un dokumenti no veco rīdzinieku Pavlovu un Popkovu ģimeņu arhīviem.
|
|
Ludmila Pavlova. Par sevi un savu ģimeni. |
| Fotoalbumu sagatavoja: L.Pavlova un T.Feigmane. | |
Triju armiju zaldāts
|
|
Fotoalbumā atspoguļota krievu rīdzinieka Konstantīna Ložeņicina dzīves ceļš (1908-1944). K. Ložeņicins sākumā dienēja Latvijas, pēc tam Padomju armijā, un sava mūža gaitas viņš pabeidza būdams Latviešu SS leģiona oberšturmfīrers. |
| Fotoalbumu sagatavoja А.Zujevs. | |
Arkādija Pavlova (1903-1960) nozīmju un apbalvojumu kolekcija
|
|
Arkādijs Pavlovs no 1924. līdz 1933. gadam spēlēja Latvijas izlases futbola komandā un tika uzskatīts par tā laika vienu no labākajiem Latvijas futbolistiem. |
| Fotoalbumu sagatavoja L. Pavlova, D. Žiļins un Т.Feigmane. | |
Krievu meitenes Elvīras Bestuģinas dzīvesstāsts
 |
Šo meiteni viņas vecāki atveda uz Latviju 1956. gadā. Toreiz viņai bija 15 gadi. Tēvs bija virsnieks. Tur, kur ģimene dzīvoja pirms tam, nebija mūzikas skolas, un viņa pie pedagoga privāti mācījās spēlēt akordeonu. |
| Elvīras Bestģinas teksts un fotogrāfijas. | |
