Zilupes Kristus Krusta Pacelšanas baznīca
Kristus Krusta Pacelšanas baznīca Zilupē. – Ludzas novads, Zilupes pilsēta, Brīvības ielā 4 (10).
Zilupe (latg.: Zylupe, vēsturiski: Sīnuoja) ir pilsēta Latgalē. Tā ir vistālāk uz austrumiem esošā Latvijas pilsēta, kas atrodas 3 kilometru attālumā no Krievijas Federācijas Pleskavas apgabala robežas.
Zilupes pareizticīgo draudzes vēsture ir cieši saistīta ar agrāk pastāvējušās Briģu draudzes vēsturi un aizsākās 1866. gadā. Tajā gadā Briģu ciemā (agrāk saukts Brigu ciems) pēc Vitebskas gubernatora pavēles tika slēgta Svētās Trīsvienības katoļu baznīca un tās ēka nodota Polockas eparhijas rīcībā. Eparhiālā vadība uzdeva Jaunslobodas Vissvētās Dievmātes Patvēruma (Pokrova) baznīcas pārzinim t. Nikolajam Slupskim pārveidot katoļu baznīcu par pareizticīgo dievnamu. Baznīcas pārbūve pareizticīgo vajadzībām pabeigta tikai 1871. gadā un tā paša gada 14. martā dievnams tika iesvētīts par godu Kunga Godājamā un Dzīvudarošā Krusta Pacelšanai.
Līdz 1886. gadam Briģu un Jaunslobodas baznīcās dievkalpojumus noturējis viens priesteris. Tas neapmierināja pareizticīgās draudzes locekļus, kuru skaits sasniedzis līdz 3000 cilvēku, un pēc viņu lūguma, ar Sv. Sinodes rīkojumu tika nodalīti divi patstāvīgi baznīcas klēri – gan Briģu, gan Jaunslobodas baznīcai.
Briģu patstāvīgās draudzes pirmais pārzinis bija t. Vladimirs Albickis, kurš veltījis ne mazums pūļu un organizatoriskā darba, lai nodrošinātu pienācīgu draudzes darbību, jo tolaik Kristus Krusta Pacelšanas baznīcas draudzes locekļu skaits bija ap 1500 cilvēku. Pateicoties viņa centieniem, turpinājusies dievnama labiekārtošana, tika atvērta draudzes skola, notika Ticības mācības pasniegšana Jaunslobodas pagastskolā.
No 1896. gada 2. maija par t. Vladimira Albicka pēcteci tika iecelts t. Joanns Markovskis, kurš turpināja sava priekšteča svētīgo darbu, labiekārtojot baznīcu. Tēva Joanna kalpošanas laikos dievnama interjeru papildināja vesela virkne vērtīgu ikonu, tika uzbūvēts jauns žogs, vairākkārt veikts dievnama ēkas remonts, 1902. gadā uzcelta jauna baznīcas klēra māja.
Taču 1921. gadā, pēc 25 gadu kalpošanas Briģu baznīcā, t. Joannam Markovskim nācās ierīkot pareizticīgo baznīcu un iekārtot draudzi jaunā vietā – Zilupē. Kā zināms, pēc Romas katoļu kūrijas lūguma valdība 1920. gadā atdevusi katoļticīgo rīcībā pareizticīgo dievnama ēku Briģos, kā kādreiz piederējušo katoļu draudzei.
1921. gadā par vietējo pareizticīgo iedzīvotāju līdzekļiem Zilupē izdevās uzcelt nelielu pagaidu koka baznīcu. Bija nolemts, ka pie pirmās izdevības tiks uzsākta plašāka mūra dievnama celtniecība.
1935. gada janvārī t. Joanns Markovskis aizgāja ārpus štata, un viņu nomainījis jaunais, enerģiskais t. Vladimirs Antipovs (1910-1986), kurš uzsāka meklēt līdzekļus jauna dievnama celšanai. Aktīvu darbu šajā ziņā veica Dāmu komiteja, kurai izdevās savākt vairāk nekā 2000 latu. Mūra dievnama un baznīcas klēra ēku celšanai pilsētas dome piešķīra divus zemesgabalus Zilupes pilsētas dienvidu daļā un viensētu baznīcas klēra uzturēšanai. Pēc 1938. gada 1. janvāra datiem, Zilupes pareizticīgo draudzē bija 2311 draudzes locekļi. Drīz vien sinodālais arhitekts Vladimirs Šervinskis (1894–1975) izstrādāja dievnama projektu, un darbuzņēmējs jau sāka vest būvmateriālus tā īstenošanai, taču uzbūvēt jauno dievnamu tā arī neizdevās – par šķērsli tam kļuva Latvijas okupācija, aneksija un inkorporācija PSRS sastāvā.
Otrā pasaules kara laikā t. Vladimirs Antipovs turpināja noturēt dievkalpojumus Kristus Krusta Pacelšanas dievnamā. Viņš vairākkārt bija vērsies ar lūgumiem, cenšoties glābt cilvēkus, īpaši bērnus, kurus nacisti gatavojās izvest uz koncentrācijas nometnēm. Virspriesteris Vladimirs Antipovs, kurš vairāk nekā pusgadsimtu kalpojis Zilupes baznīcā, pēc savas nāves 1986. gadā tika apglabāts sētā pie dievnama, līdzās savam dzīvesbiedram tika apbedīta arī matuška Marija Antipova (dzim. Trubeckaja).
2004. gada maijā Zilupes Kristus Krusta Pacelšanas baznīcā izcēlās ugunsgrēks – aizdegās zvanu tornis. Steidzīgi sanākušie draudzes locekļi palīdzējuši glābt baznīcas piederumus. Tad arī tika pieņemts lēmums izjaukt veco dievnamu un tā vietā uzcelt jaunu. Visi jaunās ēkas būvniecības organizatoriskie darbi gūlās uz dievnama pārziņa t. Viktora Teplova pleciem, vēlāk – arī dievnama klēriķa t. Andreja Semjonova pleciem. Četru gadu laikā pareizticīgo baznīca Zilupē bija ne tikai uzcelta, bet arī tās iekštelpas izrotātas ar freskām, virs ēkas jumta uzstādīti zeltītie kupoli, dievnamam piebūvēts augsts zvanu tornis; tika labiekārtota arī piegulošā teritorija. Tagad Zilupes baznīca var lepoties ar ļoti skaistiem sienu un griestu gleznojumiem.
2008. gada 19. oktobrī notika jaunuzceltā Zilupes dievnama svinīgā iesvētīšana. Augstisvētītais Daugavpils un Rēzeknes bīskaps Aleksandrs (Matrjoņins) iesvētīja pašu baznīcas ēku, kā arī jauno altārgaldu un antiminsu (antiminss - bīskapa iesvētīta altārgalda sega, uz kuras attēlotas Kristus ciešanas un guldīšana kapā un kurā iešūta mocekļu relikviju daļiņa – tulkot. piezīme). Krusta gājienā ap dievnamu tika nestas un altārgaldā un antiminsā ievietotas Svētā svētmocekļa Rīgas Jāņa (Pommera; 1876–1934) svēto pīšļu daļiņas.
Patlaban (pēc 2015. gada datiem) Zilupes Kristus Krusta Pacelšanas dievnama pārzinis ir priesteris t. Andrejs Semjonovs.
2023. gads
Dievnamā kalpojuši šādi ievērojami garīdznieki:
No 1921. līdz 1935. gadam – t. Joanns Markovskis (?–?);
No 1935. līdz 1986. gadam – virspriesteris t. Vladimirs Antipovs (1910–1986);
No 1944. līdz 1946. gadam – psalmotājs Serafims Šenroks (1922–2004) (no 1948. g. – priesteris; no 1960. g. – virspriesteris);
No 1991. līdz 2001. gadam – t. Mihails Četverovs (1926–2011) (no 2002. g. – priestermūks Gavriils);
Dažādos laikposmos – t. Konstantīns Okolovičs (1872–1933).
Informācijas avoti:
С.П. Сахаров «Православные церкви в Латгалии». Autora izdevums. – Rīgā, 1939. g. 107. -109. lpp.
Православные храмы и приходы на территории Латвии в XIII-XXI веках. Справочник. Е. Щеников (сост.). Рига, 2017. 142.-143. lpp.
https://eparhija.lv/istorija-prihodov/zilupe/
