Valērijs Blumemkrancs
Valērijs Blumenkrancs (1936. g. 15. jūlijā Maskavā, Krievijas PFSR) – no 1989. līdz 2008. gadam Latvijas Krievu kultūras biedrības (LKKB) valdes loceklis, krievu barda un aktiera Vladimira Visocka daiļrades popularizētājs.
Valērijs Blumenkrancs ir dzimis celtnieka Semjona (1914-1989) un Gaļinas (dzim. Arkatova) (1914-1989) Blumenkrancu ģimenē. Valērija bērnības gadi pagājuši Maskavā.
Valērija tēvs – Semjons Blumenkrancs – strādājis Ziemeļu jūras ceļa Galvenajā pārvaldē un lielāko daļu sava laika pavadījis Ziemeļos un Tālajos Austrumos. 1941. gadā Blumenkrancu ģimenē piedzimusi meita Natālija. Lielā Tēvijas kara sākumā Semjons Blumenkrancs ticis iesaukts armijā. Viņš bija karojis pie Staļingradas un Kurskas lokā. Karu viņš bija pabeidzis Čehoslovakijā, pēc dienesta pakāpes būdams majors. Pēc kara beigām Semjons Blumenkrancs ticis uzņemts M. Frunzes Kara akadēmijā, ko sekmīgi absolvējis 1948. gadā. Līdz 1957. gadam viņš dienējis Dienvidurālu kara apgabalā, pēc tam viņš saņēmis norīkojumu uz Baltijas kara apgabala Štābu, kur arī pabeidzis savu dienestu padomju armijā, pēc dienesta pakāpes būdams pulkvedis. Kļūdams par rezervistu, Semjons Blumenkrancs atkal pievērsās savai iepriekšējai celtnieka profesijai.
Otrā pasaules kara laikā māte – Gaļina Blumenkranca – kopa ar bērniem bija evakuējusies uz Krasnojarsku, bet 1944. gadā atgriezās Maskavā, kur Valērijs arī iestājās skolā.
1950. gadā Valērijs Blumenkrancs, pēc tēva padoma, iestājās Saratovas Suvorova kara skolā. Pēc Suvorova kara skolas absolvēšanas viņš dienējis dažādos Padomju Savienības reģionos.
No 1960. līdz 1965. gadam Valērijs Blumenkancs mācījies Rīgas Augstākajā komandieru un inženieru skolā (RAKIS). Līdz 1981. gadam viņš dienējis padomju armijas kara daļās. Aizgājis no dienesta armijā, pēc dienesta pakāpes būdams majors, 45 gadu vecumā.
Pēc dienesta padomju armijā Valērijs Blumenkrancs iestājās darbā par kuģu elektromehāniķi zvejnieku kolektīvajā saimniecībā “Uzvara”. Pārbūves sākumā (1980. gadu beigās) viņš kļuvis par kooperatīva “Vizma” priekšsēdētāju.
Kad 1989. gadā tika dibināta Latvijas Krievu kultūras biedrība (LKKB/ЛОРК), Valērijs Blumenkrancs kļuva par vienu no tās pirmajiem biedriem. Tajā pat gadā viņš ticis ievēlēts par LKKB valdes locekli.
1997. gadā smaga slimība (insults) piespieda V. Blumenkrancu atteikties no aktīvās darbības.
Dažādu uzdevumu starpā, kurus Valērijs Blumenkrancs ir izpildījis, būdams LKKB valdes loceklis, lielākā daļa bijuši noformēšanas un izstāžu darbi. Šādiem darbiem viņš bija pievērsies jau kopš jaunības. Lūk, daži piemēri:
–1965. gadā, absolvējot RAKIS, viņš katram no 25 saviem kursa biedriem bija noformējis albumu piemiņai par gadiem, kas tika pavadīti Rīgā.
– 1980. gadā ekspozīcija “Vieglā atlētika olimpiskajās spēlēs”, kuru bija sagatavojis Blumenkrancs, tika godalgota ar sudraba medaļu filatēlijas izstādē Kijevā.
– 2008. gada beigās V. Blumenkrancs, sadarbojoties ar citiem LKKB biedriem, bija sagatavojis izstādi, kas veltīta Jurija Abizova piemiņai. Izstāde tika demonstrēta Maskavā un Rīgā (skat. turpmāk).
– V. Bļumenkrancs vairākkārt bija organizējis krievu barda un aktiera Vladimira Visocka piemiņas vakarus un izstādes. 2012. gadā samazinātu sagatavotās ekspozīcijas kopiju viņš bija pasniedzis Visocka atraitnei – aktrisei Marinai Vladi, kad viņa bija uzturējusies Rīgā. (2013. gada izstāde demonstrēta turpmāk.)
– kopā ar meitu Annu Arkatovu viņš sagatavojis fotoalbumu «Невоенная тайна» (“Nekara noslēpums”) (skat. turpmāk), kas ir veltīts tēva un viņam tuvo cilvēku piemiņai.
1961. gadā Valērijs Blumenkrancs ir apprecējies ar Irinu (dzim. Vasjkova). Šajās laulībās ir dzimuši divi bērni: meita Anna Arkatova (1962. g.) – dzejniece un dēls Andrejs (1970. g.) – uzņēmējs.
Rakstu sastādījusi Т. Feigmane, pamatojoties uz sarunām ar Valēriju Blumenkrancu un viņa iesniegtajiem materiāliem.
Фотоальбом памяти Юрия Ивановича Абызова
Ilustrācijas tēmai
