Vera Aņisimova

Vera Aņisimova (dzim. Samoilova; 1928. g. 2. septembrī Harkovā, Ukrainas PSR – 2011. g. 15. jūnijā, Zilupes novads, Latvijas Republikā) – krievu valodas un literatūras skolotāja, dzejniece.

Veras māte – Ņina Samoilova (dzim. Steļļecka, ir dzimusi garīdznieku ģimenē, Ahtirkā, Ukrainā) — sākumskolas skolotāja. Tēvs – Pēteris Samoilovs — agronoms, dzimis Ukrainā.  

Dzejoļus Vera Aņisimova sākusi sacerēt kopš tiem laikiem, kad viņa iemācījās lasīt un rakstīt; viņa izdeva savu mājas iknedēļas avīzi  «DEMOS». Tajā tika ievietoti gan dzejoļi, gan proza, gan izlasīto grāmatu apskati. Kopš bērnības gadiem Vera nodarbojās ar izšūšanu, reizēm šie izšuvumi bija kā sava veida ilustrācijas viņas dzejoļiem.  

Pēc vidusskolas absolvēšanas Vera iestājās Harkovas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē, no 1953. līdz 1988. gadam viņa strādājusi par krievu valodas un literatūras skolotāju vidusskolās, tai skaitā pēdējo 20 gadu laikā Rīgas 60. vidusskolā.

Uz Latviju Vera Aņisimova atbrauca 1965. gadā, lielāko daļu no šā laika viņa bija dzīvojusi Rīgā.

Līdztekus darbam skolā, viņa bija publicējusi savus dzejoļus. Viņas liriskie dzejoļi tika publicēti laikrakstos un žurnālos, tai skaitā avīzēs “Kaļiņigradskaja pravda”, “Majak”, Baltijas Kara apgabala avīzē “Za Rodinu”. Rīgā dzejoļi tika publicēti laikrakstos “Sovetskaja Latvija”, “Sovetskaja Molodjož”, žurnālā “Daugava”.

Pēdējos Veras Aņisimovas mūža gados viņas dzejoļi regulāri tika publicēti Aleksandra Jakimova literārajā lappusē, kā arī dzejas krājumā «Он из тихих районных столиц...» (“Viņš nāk no klusajām rajonu galvaspilsētām...”) (11.-13. lpp.).

Veras Aņisimovas pirmais dzejoļu krājums nācis klajā 2000. gadā viņas  dzimtenē Harkovā, Ukrainā. Šā dzejoļu krājuma otrais izdevums nāca klajā Rēzeknē, Latvijā. 2008. gadā Veras Aņisimovas meita par godu mātes 80-tajai jubilejai bija izdevusi viņas dzejoļu krājumu.

Veras Aņisimovas dzejoļu tematika ir daudzveidīga, tomēr tos visus vieno slavas Dziesma cilvēka saprātam un spēkam, viņa radošajai darbībai; kā arī tiek apdzejota cīņa par augstākajiem tikumiskajiem principiem, tiek cildinātas tādas vērtības, kā pienākuma izjūta, gods un cilvēka pašcieņa.

Veras Aņisimovas saulainajai poēzijai ir raksturīgi dažādi dzejas žanri. Iecienītākā poētiska forma – sonets.

Dzejoļi un izšuvumi ir savstarpēji saistīti, neatdalāmi. Šie daiļdarbi nebūt nav vaļas prieks, sirds atvieglošana vai kaut kas cits tamlīdzīgs. Tā ir viņas dzīve, viņas dzīves būtība, viņas rakstura izpausme.

Vera Aņisimova aizgājusi no dzīves 83. mūža gadā – 2011. gada 15. jūnijā. Apbedīta Latgalē, Zilupes novada Pasienē.

                                                                                  Ņina Adiļeviča,

Veras Aņisimovas meita