Sergejs Sidjakovs

Sergejs Sidjakovs (1893. g. 17. janvārī Sanktpēterburgā, Krievijas impēriijā – 1965. g. 23. novembrī Jēkabpilī, Latvijas PSR) – memuārists.

Sergejs Sidjakovs dzimis Pēterburgā Pirmās ģildes tirgotāja ģimenē. 1911. gadā beidza Meža komercskolu – vienu no Pēterburgas labākajām un progresīvākajām mācību iestādēm. Pēc tam strādāja galvenokārt sava tēva  Nikolaja Sidjakova uzņēmumos. 1918. gadā iestājās Petrogradas universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē, taču uzsākt studijas revolucionāro notikumu dēļ viņam neizdevās. S. Sidjakovs strādāja Valsts kontrolē. 1919. gadā Sidjakovu ģimene, būdama Pavlovskā, līdz ar Judeniča armiju pamet Krieviju. Sākumā, Sidjakovs emigrē uz Igauniju, bet pēc tam uz Latviju, kur, kā pats vairākkārt izteicies, ieguvis savu otro dzimteni. Rīgā strādāja tirdzniecības uzņēmumā „I. Smoļenkovs un N. Sidjakovs", kura līdzīpašnieks bija viņa tēvs. Pēc firmas likvidācijas bija grāmatvedis dažādos uzņēmumos un iestādēs, līdz 1950. gadu vidū aizgāja pensijā.

Kopš 1930. gadu beigām viņš darbojās Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāles draudzes padomē. 1961. gada 24. decembrī Rīgas pilsētas izpildkomitejas sēdē uzaicinātiem centās iebilst pret lēmumu slēgt dievnamu  (skat.: M. Ercmane. Rīgas Kristus piedzimšanas pareizticīgo katedrāles vēsture//Pareizticība Latvijā. Vēstures apraksti: Rakstu krājums A. Gavriļina redakcijā, Rīga, 1997. 152 lpp.) (Ерцмане М. История прихода рижского Кафедрального Христорождественского собора // Православие в Латвии. Исторические очерки: Сб. ст. / под ред. А.В. Гаврилина. Рига, 1997. С. 152).

Pēc smagas slimības, kas viņu piemeklēja 1960. gadu sākumā, savas dzīves pēdējos gadus pavadīja vecākā dēla Kirila Sidjakova ģimenē. S. Sidjakovs nomira Jēkabpilī. Memuāru „Bēgļu gaitas” autors.

Jurijs Sidjakovs

Сергей Сидяков. Летопись беженства

Л. Сидяков. Род Сидяковых. – Покровское кладбище. Слава и забвение. – Рига, 2004