Arhibīskaps Filarets (Ļebedevs)

Filarets (laicīgais vārds - Aleksandrs Ļebedevs; 1887. g. 9. jūnijā Rjazaņā, Krievijas impērijā – 1958. g. 24. maijā Rīgā, Latvijas PSR) – Rīgas un Latvijas arhibīskaps (1951.–1958. g.).

Nākamais arhibīskaps Filarets (Ļebedevs) ir dzimis Rjazaņā, priestera Mihaila Ļebedeva ģimenē. 1908. gadā Aleksandrs Ļebedevs absolvējis Rjazaņas Garīgo semināru, kalpošanu Baznīcai viņš sāka Rīgā kā psalmotājs Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīcā un krievu valodas skolotājs draudzes skolā.

1914. gadā Aleksandrs Ļebedevs tika iesvētīts par priesteri. Pirmā pasaules kara laikā viņš bija Krievu armijas 2. Baltijas kavalērijas pulka priesteris. Pēc pulka izformēšanas 1918. gadā tēvs Aleksandrs Ļebedevs atgriezās Rjazaņā, kur turpināja garīgo kalpošanu dažādās draudzēs. No 1922. gada viņš bija Rjazaņas apriņķa baznīcu prāvests, kopš 1923. gada – virspriesteris.

1930. gadā t. Aleksandrs Ļebedevs tika represēts, viņam piespriesto sodu izcietis Pečoru nometnē un piedaloties Baltās–Baltijas jūras kanāla (kriev. saīsin.: Belomorkanal) būvniecībā u.c. 1941. gada sākumā viņš tika atbrīvots.

1943. gadā sakarā ar izmaiņām padomju valsts politikā attiecībā pret Baznīcu virspriesteris Aleksandrs Ļebedevs ieguvis iespēju piereģistrēt pareizticīgo kopienu Mičurinskā (Krievijas Tambovas apgabalā). Šajā pilsētā tēvs Aleksandrs kļuva par Vissvētās Dievmātes ikonas “Visu sērojošo Prieks” baznīcas pārzini. Tambovas eparhijā tas bija pirmais pēc 20. gadsimta 30. gadu satricinājumiem atvērtais pareizticīgo dievnams. Otrā pasaules kara gados virspriesteris Aleksandrs Ļebedevs vācis ziedojumus karavīru vajadzībām frontē.

Pēc sievas nāves kļūdams atraitnis, 1946. gadā Aleksandrs Ļebedevs tika iesvētīts mūka kārtā, pieņemot vārdu Filarets, un iecelts arhimandrīta kārtā.

1948. gada 9. maijā Filarets (Ļebedevs) tika hirotonizēts par Rjazaņas un Kasimovas bīskapu, bet 1951. gada 25. februārī iecelts arhibīskapa kārtā.

1951. gada 27. martā arhibīskaps Filarets (Ļebedevs) tika nosūtīts kalpot uz Rīgu, vienlaikus no 1952. līdz 1955. gadam Virsgans izpildīja Lietuvas un Viļņas eparhijas pagaidu pārvaldnieka pienākumus.

Neraugoties uz staļiniskajās nometnēs iedragāto veselību, arhibīskaps Filarets (Ļebedevs) nepaguris darbojās Baznīcas labā, regulāri apceļoja viņam uzticētās Rīgas un Lietuvas eparhijas un noturēja dievkalpojumus. Arhibīskaps Filarets centās atbalstīt un sev pietuvināt priesterus, kuri 50. gados atgriezās no ieslodzījuma padomju nometnēs un cietumos.

Virsgans Filarets (Ļebedevs) bija apveltīts ar lielu autoritāti Krievu Pareizticīgās Baznīcas vadībā, tādēļ viņš spēja panākt nozīmīgu Maskavas patriarhāta materiālo atbalstu trūcīgo draudžu dievnamu uzturēšanai un remontam. Tā 1955. gadā Rīgas eparhija saņēma dotācijas 100 tūkst. rubļu apmērā, 1956. un 1957. gadā – 150 tūkstošus rubļu, bet 1958. gadā – 180 tūkst. rubļu gadā. Protams, ar to vien nepietika, taču taupīgs šo līdzekļu izlietojums palīdzēja atjaunot Baznīcas dzīvi.

Īpašu ievērību arhibīskaps Filarets (Ļebedevs) veltījis eparhijas vienotības stiprināšanai, no priesteriem Virsgans pieprasīja Baznīcas disciplīnas ievērošanu un dievkalpojumu regulāru noturēšanu.

Virsgans Filarets pielika lielas pūles dzīves aktivizēšanai pareizticīgo latviešu draudzēs un baznīcās, kas pēckara gados bija visvairāk panīkušas, jo daļa draudžu locekļu bija gājusi bojā, daļa izceļojuši no Latvijas, citi pārgājuši luterticībā, katoļticībā vai vispār kļuvuši vienaldzīgi pret kristietību un vairs neapmeklēja dievkalpojumus. Turklāt pēckara gados bija maz pareizticīgo priesteru – latviešu. Tā, 1956. gada 30. oktobrī pēc Virsgana Filareta iniciatīvas Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē tika sarīkota latviešu draudžu pārziņu sanāksme 30 priesteru sastāvā. Tika izveidots latviešu baznīcu lietu referenta amats, pie tā pildīšanas stājās virspriesteris Aleksijs Tihomirovs, kurš regulāri apceļoja pareizticīgo latviešu draudzes, noskaidrojot viņu risināmās problēmas un stāvokli.

Brauciena laikā uz Viļņu 1957. gada februārī arhibīskaps Filarets bija pārcietis insultu un ilgu laiku smagi slimojis.

Arhibīskaps Filarets (Ļebedevs) ir miris 1958. gada 24. maijā. Pēc viņa vēlēšanās tika apglabāts Mičurinskā pie Vissvētās Dievmātes ikonas “Visu sērojošo Prieks” baznīcas altāra.

Sergejs Coja

Informācijas avoti:

1) Голиков А., свящ., Фомин С. Кровью убеленные. Мученики и исповедники Северо-западной России и Прибалтики (1940–1955). – Москва: Паломник, 1999. С. 34–35;

2) Латвийская Православная Церковь 1988-2008 г.г. – Рига: Издание Синода Латвийской православной церкви, 2009. С. 15–17;

3) Суворова И. Отношения между Православной церковью и государством в 50-60-е годы XX столетия. В кн.: Православие в Латвии. – Сб. ст. Гаврилин А.В. (ред.). Рига: Балто-славянское общество культурного развития и сотрудничества, 1993. С. 77–87.

Tulkoja:

Arturs Žvinklis

Dzintars Ērglis