Olga Maksimova
Olga Maksimova (1925. g. 2. jūnijā Pleskavā, Krievijas PFSR – 2021. g. 29. septembrī Rīgā, Latvijas Republikā) – Rīgas Politehniskā institūta ķīmijas fakultātes docente.
О. Maksimova dzimusi Pleskavā. Viņas tēvs bija medicīnas dienesta majors, māte – mājsaimniece. 1941. gada jūnijā ģimene no Pleskavas evakuējās uz Tatārijas APSR. Tur 1942. gadā O. Maksimova beidza Tjulagi ciema vidusskolu. Šajā gadā viņa arī iestājās Kazaņas Ķīmijas tehnoloģijas institūtā, taču uz laiku bija spiesta studijas pārtraukt. No 1942. līdz 1943. gadam viņa strādāja par pamatskolas skolotāju. 1944. gada augustā O. Maksimova iestājās Ļeņingradas Ļensoveta Tehnoloģiskā institūta stikla tehnoloģijas katedrā, ko beidza 1948. gada janvārī.
No 1948. līdz 1949. gadam O. Maksimova strādāja Kalugas apgabala Kozeļskas pilsētā par Berezinas stikla rūpnīcas ķīmijas laboratorijas vadītāju, bet vēlāk par ražošanas tehniskās nodaļas priekšnieka vietnieci.
1950. gada janvārī O. Maksimova iestājās Ļeņingradas Tehnoloģiskā institūta silikātu vispārējās tehnoloģijas katedras aspirantūrā. 1953. gada aprīlī pēc tehnisko zinātņu kandidātes disertācijas aizstāvēšanas un grāda iegūšanas tika nosūtīta darbā uz Latvijas Valsts universitāti par vecāko pasniedzēju. Arī viņas dzīvesbiedrs pasniedza šajā augstskolā.
1958. gadā O. Maksimova pārgāja darbā uz atjaunoto Rīgas Politehnisko institūtu. 1959. gadā viņa piedalījās 30. Vissavienības konferencē par stiklveida stāvokli. Šī gada beigās O. Maksimova tika apstiprināta docentes amatā RPI Ķīmijas fakultātes Neorganisko vielu tehnoloģiju katedrā.
1971. gadā O. Maksimovu komandēja uz stažēties Maskavas Dm. Mendeļejeva Ķīmijas tehnoloģijas institūta Stikla un silikātu katedrā.
Viņa ir autore mācību līdzeklim „Silikātu rūpniecība Latvijas PSR” (1980). Līdztekus metodiskajam darbam O. Maksimova veica arī zinātnisko darbu, viņa publicējusi vairāk par 80 rdarbus, t. sk. vienu minogrāfiju.
1984. gada jūnijā O. Maksimova pensionējās.
Olga Maksimova mirusi Rīgā 2021. gada 29. septembrī.
Sergejs Čuhins
Informācijas avoti:
RTU arhīvs.
Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā. – 5. daļa. –Rīga: RTU izdevniecība, 2017., 468. lpp.