Oļegs Kanaškovs
Oļegs Kanaškovs (1939.g. 7.martā Kurgānā, Čeļabinskas
apgabalā, Krievijas PSFR) – inženierzinātņu doktors (Dr. sc. ing.), Rīgas Tehniskās
universitātes docents.
Oļegs Kanaškovs dzimis kalpotāju ģimenē. Viņa tēvs mira 1946. gadā, māte
strādāja par pasniedzēju arodskolā. No 1946. līdz 1956. gadam Kanaškovs mācījās
Kurgānas pilsētas vidusskolā.
Pēc skolas beigšanas iestājās Rīgas Augstākajā aviācijas inženieru kara skolā. Pēc demobilizācijas turpināja izglītību Rīgas Politehniskā institūta (RPI; no 1990. g. – Rīgas Tehniskā universitāte) Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātē. 1962. gadā augstskolu beidza, saņemot radio inženiera diplomu.
1962. gada 1. augusta Kanaškovu pieņēma darbā RPI par
radiotehnikas katedras asistentu. 1965. gadā iecelts par vecāko pasniedzēju.
1966. gada decembrī Kanaškovs iestājās neklātienes aspirantūrā specialitātē
„Radiotehnikas teorētiskie pamati”.
1972. gadā Kanaškovs stažējies Kanādā Toronto universitātes fizikas nodaļā, lai
iepazītos ar ferītu magnēta spektra pētījumu pieredzi; piedalītos eksperimentālos
un teorētiskos pētījumos. 1974. gada novembrī viņš stažējies Latvijas PSR
Zinātņu akadēmijas Fizikas institūta ferītu radiācijas ķīmijas
laboratoriju.
1974. gadā Oļegs Kanaškovs ieguva tehnisko zinātņu kandidāta grādu.
1981. gadā Kanaškovam piešķīra Radioiekārtu katedras docenta amatu.
1992. gadā docentam Kanaškovam nostrifikācijas gaitā piešķīra inženierzinātņu doktora grādu (Dr. sc. ing.). Oļegs Kanaškovs ir vairāk kā 40 zinātnisko un mācību metodisko darbu autors; saņēmis 2 autorapliecības.
2000. gadā docents Kanaškovs aizgāja no darba RTU pēc paša vēlēšanās.
Sergejs Čuhins
Informācijas avoti:
Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā.– 5. daļa.– Rīga, RTU izdevniecība, 2017., 450. lpp.;
RTU arhīvs.