Nikolajs Tjuņins
Nikolajs Tjuņins (1940. g. 18. decembrī Voroņežas apgabalā, Krievijas PFSR – 2021. g. 16. augustā Rīgā, Latvijas Republikā) – tehnisko zinātņu doktors, speciālists eksperimentālās aerodinamikas jomā, Zinātniski tehniskā centra “Aerokom” viceprezidents.
Nikolajs Tjuņins ir dzimis 1940. gada 18. decembrī Voroņežas apgabala Ļisku rajonā (KPFSR). 1957. gadā viņš absolvējis vidusskolu Ļiskos un iestājies Voroņežas Meža tehnikas institūta Mežinženieru fakultātē. Jau no pirmā kursa N. Tjuņins demonstrējis sekmes mācībās un augstu sabiedrisko aktivitāti.
1960. gada jūnijā Rīgā uz Augstākās aviācijas inženieru kara skolas bāzes tika izveidota civilā augstskola – Rīgas Civilās gaisa flotes inženieru institūts (RCGFII), nododot šo institūtu Civilās gaisa flotes Galvenās pārvaldes pārziņā.
1967. gadā augstskola tika pārdēvēta par Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtu (RCAII). Kopš pirmā pastāvēšanas gada šajā augstskolā studentu uzņemšanu veica uzņemšanas komisijas, kas atradušās visas Padomju Savienības teritorijā. Tas bija saistīts ar strauju civilās aviācijas attīstību un inženierpersonāla nepietiekamību aviotehnikas jomā. Šajos laikos PSRS pastāvēja tika viena analoģiska augstskola – Kijevas Civilās gaisa flotes inženieru institūts, taču tas nespēja apmierināt arvien pieaugošo nepieciešamību pēc speciālistiem civilās aviācijas jomā.
1960. gada jūlijā tika izsludināta studentu uzņemšana RCGFII 1.-3. kursos. Par potenciālajiem 2.-3. kursa studentiem varēja kļūt tikai citu PSRS tehnisko augstskolu studenti, kuri ir pabeiguši vismaz trīs studiju kursus. Taču tolaik šie studenti atradās celtniecības vienībās vai praksē. Tādēļ sludinājumus par uzņemšanu RCGFII bija izlasījis tikai neliels skaits potenciālo studentu, taču ar to vien bija par maz.
Tomēr uz Rīgu nolēma doties trešā kursa studenti no citām pilsētām. Daudzi, uzzinādami par jauno augstskolu, sekoja kursa biedriem pa pēdām. Šādu “pārbēdzēju” vidū bija arī Nikolajs Tjuņins. Lai varētu panākt pārējo studentu līmeni un apgūt mācību vielu, tiem jaunuzņemtiem studentiem, kuriem iepriekšējo augstskolu programmās nav bijis aviācijas disciplīnu, tādu, kā aerodinamika, aviodzinēju teorija, termodinamika un citu, pirmajā laikā tās tika pasniegtas blokos – pa 12-16 stundām katru dienu.
1963. gada decembrī Nikolajs Tjuņins absolvējis RCGFII ar “sarkano” diplomu un kā viens no labākajiem studentiem tika atstāts institūta “Aerodinamikas un lidojumu dinamikas” katedrā. Šajā katedrā vēl kopš Rīgas Augstākās aviācijas inženieru kara skolas laikiem norisinājies augsta līmeņa zinātniski pētnieciskais darbs. Katedras vadītājs profesors Vladimirs Kastorskis vienlaicīgi bijis arī augstskolas prorektors zinātniskajā darbā. Katedrā tika izveidota zinātniskās pētniecības laboratorija. Patecoties “Aerodinamikas un lidojumu dinamikas” katedras un tās laboratorijas darbinieku centieniem, tika radītas aerodinamiskās caurules un citas iekārtas aerodinamisko pētījumu veikšanai. Darbu zinātniskais vadītājs bija Jurijs Logačovs. Pētījumu virzienus lidaparātu lidojumu dinamikas jomā vadījuši katedras pasniedzēji L. Totiašvili, J. Gauhmans un citi. Uz Rīgas Augstākās aviācijas inženieru kara skolas zinātnisko pētījumu laboratoriju bāzes, 1960. gadā reorganizējot to par Rīgas Civilās gaisa flotes inženieru institūtu, tika organizēta PSRS Valsts Civilās aviācijas zinātniskās pētniecības institūta Rīgas nodaļa (filiāle).
1962.-1963. gadā RCGFII “Aerodinamikas un lidojumu dinamikas” katedras docenta L. Totiašvili vadībā tika izveidota grupa, kas veica lidaparātu nestacionāro aerodinamisko raksturlīkņu eksperimentālos pētījumus. Šīs grupas sastāvā tika iekļauts arī Nikolajs Tjuņins. Šajā grupā viņš strādājis līdz 1969. gadam. Kopīgi ar kolēģiem tika saņemtas vairāk nekā desmit izgudrojumu autorapliecības.
1968. gadā Nikolajs Tjuņins aizstāvējis tehnisko zinātņu kandidāta disertaciju tēmā: “Lidmašīnu perspektīvo komponējumu pētījumi virsskaņas ātrumos” / «Исследование перспективных самолетных компоновок на сверхзвуковых скоростях».
Turpmākā N. Tjuņina darbība bija saistīta ar Valsts Civilās aviācijas zinātniskās pētniecības institūta Rīgas nodaļu. 1971. gadā Valsts Civilās aviācijas ZPI Rīgas nodaļa bija ieguvusi patstāvīgās apvienotās laboratorijas statusu, par vienu no tās pētījumu virzieniem tika noteikts aerodinamiskais. Šeit N. Tjuņins strādājis kā zinātniskais līdzstrādnieks, kā arī ieņemot administratīvos amatus: 1972.-1975. gadā – sektora vadītājs; 1975.-1985. gadā – nodaļas priekšnieks un no 1992. gada – nodaļas vadošais zinātniskais līdzstrādnieks.
Nikolaja Tjuņina vadībā tika veikti lidmašīnu izolēto spārnu un prakstiski visu ekspluatēto lidmašīnu nestacionāro aerodinamisko raksturlīkņu pētījumi uzplūdes leņķu plašā diapazonā, tajā skaitā arī uzplūdes leņķu aiz kritiskās robežas, kā arī daudzi citi pētījumi aerodinamikas un lidaparātu lidojumu dinamikas jomā.
1991. gadā Nikolajs Tjuņins aizstavējis tehnisko zinātņu doktora disertāciju komplekso pētījumu aerodinamiskajās caurulēs jomā.
Veiktie pētījumi devuši iespējas jau aviotehnikas izveides etapā ņemt vērā ekspluatējamās tehnikas trūkumus un novērst tos jauna tipa lidmašīnu aerodinamikā. Rīgas eksperimentālo pētījumu virziens aerodinamikas un lidaparātu lidojumu dinamikas jomā izpelnījies atzinumu Padomju Savienības speciālistu vidū. To veicinājuši arī RCAII un Valsts Civilās aviācijas ZPI Rīgas nodaļas darbinieku referāti, ar kuriem viņi uzstājušies Vissavienības zinātniski tehniskajās konferencēs, kā arī N. Tjuņina aktīva piedalīšanās šai tematikai veltītajos zinātniskos semināros, kas notikuši Maskavā un tika rīkoti PSRS/ Krievijas ZA akadēmiķa Oļega Belocerkovska (1925-2015) vadībā.
Pēc PSRS sabrukuma Rīgas aviācijas centri sāka pakāpeniski “mirt”. Bija sabrukusi arī Valsts Civilās aviācijas ZPI Rīgas nodaļa. 1992. gadā uz tās Aerodinamikas nodaļas bāzes, kā kopīgais Latvijas-Krievijas aviotehnikas pētījumu Eksperimentālais centrs, radās zinātniski tehniskā firma SIA “Aerokom”, par kuras viceprezidentu kļuva Nikolajs Tjuņins. Šai firmai pārgāja visas Valsts Civilās aviācijas ZPI Rīgas filiāles Aerodinamikas nodaļas eksperimentālās iekārtas.
Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visas firmas, kas ir saistītas ar pētījumiem aerokosmiskajā nozarē, tika iekļautas Eiropas Aerokosmosa aģentūras sastāvā, mazo un vidēju uzņēmumu sadaļā, tajā skaitā arī SIA “Aerokom”.
Patlaban (2016. g.) firma SIA “Aerokom” specializējas, izstrādājot eksperimentālās iekārtas lidaparātu lidojumu modelēšanai dažādos ekspluatācijas apstākļos, kā arī eksperimentālās iekārtas jebkuru citu saimniecisko, rūpniecības un enerģētikas objektu pētīšanai to ekspluatācijas apstākļos.
Nikolajs Tjuņins ir autors vairāk nekā 120 zinātniskajiem darbiem, kas publicēti dažādos izdevumos un daudzās valstīs, viņš ir autors un līdzautors 80 izgudrojumu autorapliecībām, daudzi no šiem izgudrojumiem tika ieviesti zinātnisko pētījumu praksē.
Nikolajs Tjuņins ir miris 2021. gada 16. augustā Rīgā. Apbedīts «Pļavnieku» kapos.
Vladimirs Šestakovs
Informācijas avoti:
В.З. Шестаков. Хроника катастрофы Рижского авиационного университета», HOĻDA, 2009, 257 с.
Ilustrācijas tēmai
