Nikolajs Timins
Nikolajs Timins (1921. g. 1. decembrī Voroņežas guberņā, Krievijas PFSR – 1976. g. 20. septembrī Rīgā, Latvijas PSR) – inženieris, projektēšanas institūta “Siltumprojekts” Rīgas nodaļas vadītājs.
Nikolajs Timins ir dzimis Krievijā, Voroņežas guberņas Rosošas stacijā. 1938. gadā pēc vidusskolas absolvēšanas viņš iestājies Voroņežas Universitātē, kur studējis līdz 1941. gadam.
Pēc vācu karaspēka pēkšņā uzbrukuma Padomju Savienībai tās teritorijā izvērties Lielais Tēvijas karš. Tūlīt pat pēc kara sākuma Nikolajs Timins tika mobilizēts Sarkanās armijas rindās. 1942. gadā viņš beidzis kara skolu un tika nosūtīts uz fronti. Sākumā viņš piedalījies kaujās Ziemeļrietumu frontē, pēc tam - asiņainajās kaujās par Staļingradu (patlaban - Volgograda). Pēc gūtā smagā ievainojuma N. Timins tika nosūtīts uz kara hospitāli. Pēc atveseļošanās viņš saņēmis norīkojumu darbam kara skolās un virsnieku kursos kā kara topogrāfijas pasniedzējs, jo vēl pirms kara sākuma viņš bija pabeidzis kara topogrāfijas kursus Ļeņingradas Kara topogrāfijas skolā.
Nikolajs Timins tika apbalvots ar medaļām: “Par Staļingradas aizsardzību” (1942. g.), “Par uzvaru pār Vāciju” (1945. g.), “Par nopelniem kaujās” (1952. g.) u.c.
Pēc Otrā pasaules kara beigām, kad sākās automaģistrāles Maskava-Irāna būvniecība, N. Timins tika nosūtīts strādāt par vecāko inženieri šīs automaģistrāles Būvniecības pārvaldes ražošanas tehniskajā nodaļā.1946.-1949. gadā viņš ieguvis plašu darba praksi, strādājot Čukotkas celtniecības pārvaldes “Daļstroj” Ģeoloģiskās izpētes nodaļā Tālo Ziemeļu rajonos.
1953. gada maijā N. Timins tika demobilizēts un iecelts vecākā inženiera amatā Kuibiševas (patlaban – Samara) Speciālās celtniecības pārvaldes Projektēšanas nodaļā.
Drīzumā Nikolajs Timins pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur viņš tika iecelts izpētes partijas vecākā inženiera amatā projektēšanas institūta “Siltumprojekts” Rīgas nodaļā.
1955. gadā N. Timins turpinājis studijas Voroņežas Valsts universitātē un 1958. gadā absolvējis šo universitāti specialitātē “Fiziskā ģeogrāfija un kartogrāfija”.
1965. gadā viņš tika iecelts projektēšanas institūta “Siltumprojekts” Izpētes partijas nodaļas priekšnieka amatā.
No Nikolaja Timina 1965. gada raksturojuma:“Nikolajs Timins — augsti kvalificēts inženieris, kas ir ieguvis plašu praktisko pieredzi dažāda veida staciju, apakšstaciju un hidrobūvju laukumu izpētes jomā. Viņš ir disciplinēts un godprātīgs darbinieks, labi organizējis savas nodaļas darbu, izrāda uzstājīgumu un disciplīnu, uzlabojot darba kvalitāti izpētes veikšanā [..]. Timina kandidatūra iesniegta apbalvojumam ar nozīmi «PSRS Valsts enerģētikas un elektrifikācijas ražošanas komitejas teicamnieks».”
Nikolajs Timins ir miris 1976. gada 20. septembrī Rīgā.
Sergejs Čuhins
