Natālija Temņikova

Natālija Temņikova (1904. g. 10. jūnijā Jaroslavļā, Krievijas impērijā – 1984. g. 10. jūnijā Rīgā, Latvijas PSR) –  pazīstama 20. gadsimta klimatoloģe, ģeogrāfijas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes profesore.

Natālija Temņikova  ir dzimusi 1904. gada 10. jūnijā (23. jūnijā pēc vecā stila) Jaroslavļā inteliģentā dzimtmuižnieku ģimenē. 1911. gadā ģimene pārcēlās  uz Simferopoli, kur 1921. gadā  viņa pabeidza ģimnāziju un iestājās Krimas (Taurijas) Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes dabaszinātņu nodaļā. Studijas universitātē viņai nācās apvienot ar darbu. 1925. gadā N. Temņikova pabeidza universitātes kursu histoloģijas un embrioloģijas specialitātē. Nākamajos vairāk nekā 30 gados viņa strādāja hidrometeoroloģiskā dienesta sistēmā, kur izgāja klimatoloģes speciālista ceļu no tehniķes kalkulētājas līdz ģeogrāfijas zinātņu doktorei. Viņa ir strādājusi dažādos PSRS rajonos: Ļeņingradā (1926–1935),  Dušanbē (1929–1931), Krasnojarskā (1935–1937), Pjatigorskā (1937–1943), Rostovā pie Donas (1943–1953) un Rīgā (1953–1958). N. Temņikovas zinātniskā darbība aizsākās Ļeņingradā, Galvenās ģeofizikas observatorijas klimatoloģijas nodaļā, 1945. gadā   Ļeņingradas Universitātē viņa aizstāvēja disertāciju “Ziemeļkaukāza miglas”. N. Temņikovas pēdējais darba posms  hidrometeoroloģiskā dienesta sistēmā 1953.–1958. gadā ir saistīts ar Rīgas Hidrometeoroloģisko observatoriju klimata nodaļas priekšnieka amatā.  Šis posms bija ļoti auglīgs viņas dzīvē,  1954. gadā Maskavas Universitātē viņa aizstāvēja zinātņu doktora disertāciju, tolaik viņas vadībā tika sagatavota un izdota “Klimatoloģijas rokasgrāmata” (5. laidiens, 2. daļa, Latvijas PSR), izdota arī monogrāfija “Latvijas PSR klimats”. 1958. gadā N. Temņikova sāka strādāt Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātē – par Fiziskās ģeogrāfijas katedras profesori, viņa docēja meteoroloģiju, klimatoloģiju un hidroloģiju, izveidoja un vadīja hidrometeoroloģijas kabinetu, kas bija visu fakultātē veikto hidrometeoroloģisko darbu zinātniskā un praktiskā  bāze. Šī kabineta paspārnē darbojās meteoroloģiskā stacija “Rīga – Universitāte”, kas N. Temņikovas zinātniskajā un metodiskajā vadībā no amatieru meteoroloģiskās stacijas kļuva par profesionālu un tika iekļauta pilsētas tipa Latvijas resoru meteoroloģisko staciju skaitā.

Profesore N. Temņikova pētīja Latvijas meteoroloģijas un klimata vēsturi. Pēc izglītības būdama bioloģe, savā zinātniskajā darbībā viņa kļuva  par plaša profila klimatologu. Viņas zinātnisko pētījumu galvenie virzieni bija  meteoroloģija un klimatoloģija, agrometeoroloģija, medicīniskā klimatoloģija un bioklimatoloģija, medicīnas ģeogrāfija. Savas dzīves pēdējā posmā viņa pētīja gaisa jonizāciju Rīgas un Vidzemes jūrmalā un laika apstākļu ietekmi uz cilvēku organismu un viņu veselību.

Natālija Temņikova ir  60 zinātnisku rakstu un 6 monogrāfiju autore. Kopš pagājušā gadsimta piecdesmito gadu beigām  gandrīz 14 gadus Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātē viņa bija vienīgā zinātņu doktore, profesore, tas uzlika viņai ne mazums pienākumu, īpaši pedagoģiskajā laukā, attieksmē pret studentiem – viņa rūpīgi gatavojās ikvienai lekcijai, veidojot tās atbilstoši ikvienas klausītāju auditorijas īpatnībām, viņas pārliecība bija, ka lekcijām jābūt saprotamām un interesantām. Darba gados universitātē viņa vadījusi ap 200 studentu kursa darbu un 67 diplomdarbus. Kopš savām pirmajām darbadienām  Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas  fakultātē  viņa organizēja pirmos atsevišķu ģeogrāfisko  ainavu ilgtermiņa mikroklimatiskos novērojumus, organizēja novērojumus dabā speciālās ekspedīcijās, kurās piedalījās studenti, viņa pati vadīja studentu prakses, aktīvi iesaistīja viņus studentu zinātnes biedrības darbā, veicināja studentu uzstāšanos ar referātiem studentu konferencēs ne tikai Latvijā, bet arī visā Padomju savienībā.  N. Temņikova  bija Latvijas un Tartu universitātes zinātniskās padomes locekle, aktīvi piedalījās Problēmu  padomes darbā Galvenās ģeofizikas observatorijas Ļeņingradā  (Sanktpēterburgā ) , bija Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes zinātniskās padomes priekšsēdētāja, PSRS Ģeogrāfijas biedrības īstenā locekle un Latvijas Ģeogrāfijas biedrības prezidija locekle. 1974. gadā N. Temņikova pensionējās, taču viņa turpināja strādāt – rakstīja zinātniskus rakstus un recenzijas, daži diemžēl tā arī palikuši rokrakstā.

Natālija Temņikova nomira tieši savā astoņdesmitajā dzimšanas dienā – 1984. gada 10. jūnijā, apstāvēšana notika  Svētās Trijādības Pārdaugavas baznīcā , apglabāta Lāčupes kapsētā  blakus mātei. Pie pieminekļa aug krāšņs rododendrs – profesora, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķa Riharda Kondratoviča, plaši pazīstamā Latvijas botāniķa, daudzu jaunu rododendru un acāliju šķirņu izveidotāja, dāvana. Natālijai Temņikovai nebija tiešu pēcnācēju, viņas personiskā arhīva dokumenti –  daļa nodoti glabāšanai Latvijas Universitātes muzejam, daļa – Kazaņas Universitātes un Simferopoles Universitātes muzejam. Par godu Latvijas Universitātes 80 gadu jubilejai un  Natālijas Temņikovas 95. dzimšanas gadadienas atcerei  viņas skolniece ģeogrāfijas zinātņu doktore Larisa Glazačeva izdeva grāmatu par savu Skolotāju – kā lielas cieņas un atzinības zīmi.

Ērika Tjuņina

Informācijas avoti:

Profesore Natālija Temņikova (23.06.1904.–10.06.1984.) https://www.biblioteka.lu.lv/resursi/izstades/virtualas-izstades/geografijas-un-zemes-zinatnu-fakultates-profesori-1944-2009/profesore-natalija-temnikova/

Л.И. Глазачева. Профессор Наталья Темникова  – известный климатолог ХХ века / Profesore Natālija Temņikova – ievērojama XX gs.  klimatoloģe. Jelgava, 2001, 123 lpp.