Marija Bulgakova
Marija Bulgakova (dzim. Zamņiboršča; 1924. g. 9. februārī Kijevas guberņa, Ukrainas PSR – 2019.g. 13. janvārī Rīgā, Latvijas Republikā) – filoloģe, ekskursiju vadītāja, rakstniece, Otrā pasaules kara dalībniece.
1941. gada 17. jūnijā Marija absolvēja Čerkasu 3. vidusskolu un gatavojās iestāties Ķīmijas tehnoloģijas institūtā.
1941. gada 22. jūnijā sākās Lielais Tēvijas karš, vācu karaspēka iebrukums Padomju Savienības teritorijā nežēlīgi iznīcināja visus jaunietes sapņus. Institūta vietā viņa iestājās medmāsu kursos, bet pabeigt tos nepaspēja: frontes līnija strauji tuvojās dzimtajai pilsētai. Hospitāli, kur strādāja Marija, evakuēja uz Harkovu, pēc tam – uz Novosibirskas apgabala Bolotnajas staciju.
1942. gada janvārī Marija iestājās darbā evakuētās Tulas kara rūpnīcas Nr. 556 tehniskās kontroles nodaļā. Tajā pašā laikā tika sastādīta Sibīrijas brīvprātīgo divīzija, kurā pieteicās arī Marija Zamņiboršča (pēc apprecēšanās - Bulgakova). Kopā ar šo divīziju, būdama strēlnieku rotas sanitārā instruktore, gvardes staršinas pakāpē viņa cīnījās Otrā pasaules kara frontēs. Atveseļojoties pēc smaga ievainojuma, Marija Zamņiboršča (Bulgakova) tika atzīta par nederīgu aktīvajam militārajam dienestam un nosūtīta uz pulka ansambli. Drīzumā viņa, pateicoties savām izcilajām vokālajām dotībām, kļuva par pulka ansambļa solīsti.
Marija Bulgakova ir apbalvota ar Sarkanās Zvaigznes ordeni, Tēvijas kara I un II pakāpes ordeņiem, ar medaļām “Par Kēnigsbergas ieņemšanu” un “Par uzvaru pār Vāciju Lielajā Tēvijas karā 1941.-1945. g.”.
Pēc demobilizācijas, 1946. gadā, Marija Zamņiboršča (Bulgakova) iestājās Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas Vokālās mākslas fakultātē. Pēc Mūzikas skolas absolvēšanas, viņa turpināja studēt Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē.
1955. gadā Marija Bulgakova ieguva kvalifikāciju „krievu valodas un literatūras pasniedzēja”. Kopš 1956. gada viņa strādāja par krievu valodas pasniedzēju Celtniecības tehnikumā, vadīja krievu valodas kursus Skolotāju namā, pasniedza krievu valodu Rīgas Politehniskā institūta sagatavošanas kursos.
1970. gadā Marija Bulgakova pabeidza ekskursiju vadītāju kursus un kļuva par Rīgas Ceļojumu un ekskursiju biroja štata darbinieci. 21 sava mūža gadu viņa bija veltījusi ekskursiju vadītājas darbam.
1991. gadā M. Bulgakova aizgāja pensijā un veltīja sevi literārajam darbam. Marija Bulgakova sarakstījusi atmiņas par savu dzīvi, viņas daiļdarbi pastāvīgi bija publicēti Rīgas krievu literārajos almanahos “Ruslo” un “Svetoč”. M. Bulgakovas publiskās uzstāšanās, kas veltītas krievu dzejai un dzejniekiem, allaž ir izpelnījušās klausītāju atzinību. 2012. gadā Marija Bulgakova kļuva par Krievijas Rakstnieku savienības locekli.
Marija Bulgakova mirusi Rīgā 2019. gada 13. janvārī.
Marija Bulgakova ir četru grāmatu autore:
«О невозвратных и далеких» (Par neatgriežamajiem un tālajiem) – Рига: “Insight LTD”, 1999. g.;
«Жизнь души» („Dvēseles dzīve”) – Рига: “Insight LTD”, 2002. g.;
«Счастье» (“Laime”) –Рига: “DIAC”, 2005. g.;
«Встречи. Избранное» („Tikšanās. Izlase”) – Рига: “ALTAN PS”, 2010. g.
Inna Bergmane
Ilustrācijas tēmai
