Ludmila Azarova

Ludmila Azarova (Vāciete; 1935. g. 11. aprīlī Maskavā, Krievijas PFSR – 2012. g. 22. maijā Rīgā, Latvijas Republikā) – dzejniece, atdzejotāja, tulkotāja un redaktore.

Ludmila Azarova dzimusi Maskavā. Latvijā  viņa dzīvoja  kopš 1945. gada. 1957. gadā Ludmila Azarova absolvēja Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un Filoloģijas fakultāti un sāka strādāt par tulkotāju laikraksta «Rīgas Balss» redakcijā. Pagājušā gadsimta 60. gados Ludmila Azarova bija virknes Maskavas laikrakstu korespondente Latvijā, tai skaitā tajos laikos inteliģences vidū ļoti populārā iknedēļas laikraksta «Литературная газетa» („Literārā avīze”) korespondente. No 1974. līdz 1990. gadam L. Azarova strādāja par redaktori izdevniecībā «Liesma».

1957. gadā Ludmila Azarova sāka publicēt savus pirmos dzejoļus, 1961. gadā klajā nāca dzejnieces pirmais dzejoļu krājums – «Мост» („Tilts”). Izdevniecības anotācijā šim dzejoļu krājumam tika rakstīts: «...Pazīstama kā mūsdienu latviešu dzejas atdzejotāja. Ludmilas Azarovas liriskie, saviļņojuma pilnie, muzikālie dzejoļi piesaista ar savu tēlu oriģinalitāti, poētiskumu».

Talantīgā dzejniece, kā tas tika iepriekš minēts, ne tikai veltīja sevi oriģinālu dzejoļu sacerēšanai, bet arī nodarbojās ar latviešu dzejas atdzejošanu, tostarp viņa atdzejoja sava dzīvesbiedra, izcilā latviešu dzejnieka Ojāra Vācieša dzejoļus. Kopā ar V. Kaņepi viņa sastādīja Ojāra Vācieša kopotos rakstus 10 sējumos. Ludmila Azarova atdzejoja arī citu slavenu latviešu dzejnieku dzejoļus – Jāņa Raiņa, Aleksandra Čaka, Eduarda Virzas, Ārijas Elksnes, Mirdzas Ķempes, Imanta Ziedoņa, Māras Zālītes, Knuta Skujenieka, Montas Kromas un daudzu citu. Ludmila Azarova tulkojusi arī operu „Baņuta” un „Zelta zirgs” libretus, pazīstamu latviešu dramaturgu G. Priedes, P.Pētersona, Ā. Geikina un M. Zālītes lugas. No franču valodas viņa atdzejoja krievu valodā Annas Vitanas dzejoļu krājumu «Гололедица в пустыне» («Atkala tuksnesī») (1997. g.).

Pievērsīsim īpašu uzmanību dažiem Ludmilas Azarovas dzejoļu krājumiem. 1974. gadā klajā nāca dzejoļu krājums «Сильный латышский акцент» („Spēcīgs latviskais akcents”). Priekšvārdu šim krājumam uzrakstīja izcilais latviešu dzejnieks un rakstnieks Imants Ziedonis. Tostarp, viņš atzīmēja: «Ludmilas Azarovas grāmata piesaista lasītāju ar nopietnību un cieņu, ar kuru arī pienākas izturēties pret citas tautas garīgo mantojumu».

1980. gadā klajā nāca Ludmilas Azarovas dzejoļu krājums «Стихи о травах, зверях и птицах» („Dzejoļi par zālēm, zvēriem un putniem”). Ilustrācijas šim dzejoļu krājumam sagatavoja pazīstamā Latvijas krievu māksliniece Jeļena Antimonova. Izdevniecības anotācijā tika apgalvots, ka dzejoļu autore «...saskata dabā nevis ārējos attiecībā pret cilvēku spēkus, bet gan viņa eksistences un dvēseles daļu, kuru nav iespējams atdalīt no pārējā. Nozīmīgs cikls veltīts Rīgai». 

Latviski tika atdzejota vesela virkne krievu dzejnieces dzejoļu. Tā, 1987. gadā Ojāra Vācieša un Māra Čaklā atdzejojumā klajā nāca L. Azarovas dzejoļu krājums „Magnētiskais Māras ezers”, 2005. gadā – „Tev un ugunij”.

20. gadsimta 80. gadu beigās Ludmila Azarova aktīvi iesaistījās mūsu republikas sabiedriskajā dzīvē, piedalījās cīņā par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.  

Pagājušā gadsimta 90. gados Ludmila Azarova turpināja nodarboties ar daiļradi, atdzejojumiem un tulkojumiem. 1996. gadā krievu valodā tika izdoti Latvijas Republikas prezidenta Gunta Ulmaņa memuāri «Путь президента» („Prezidenta ceļš”). Šīs grāmatas tulkotāja bija Ludmila Azarova.

Ludmila Azarova ir Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (1995.g.), kopš 1998. gada Latvijas Zinātņu Akadēmijas goda locekle.  Viņa tika apbalvota ar A.Upīša (1977.g.) un R. Gerkena (2002.g.) literārajām prēmijām, kā arī 2004.gadā – ar Mūža balvu par ieguldījumu literatūrā.    

Irēna Ase, Aleksandrs Gurins

Ludmilas Azarovas dzejoļu krājumi:

Мост. (Tilts.) Рига, 1961.g.;

Любопытство. (Zinātkāre.) Рига, 1966.g.;

Сильный латышский акцент. (Spēcīgs latviskais akcents.) Рига, 1974.g.;

Стихи о травах, зверях, птицах. (Dzejoļi par zāli, zvēriem un putniem.) Рига, 1980.g.;

Остров. (Sala.). Рига, 1985.g..

Татьяна Зандерсон: Моей дорогой вдохновительнице с нежностью