Igors Činnovs

Igors Činnovs (1909. g. 12./25. septembrī Tukumā, Krievijas impērijā – 1996. g. 21. maijā Floridas štatā, ASV) – dzejnieks un profesors ASV universitātēs.

Igors Činnovs ir dzimis Tukumā (tolaik – Kurzemes guberņā Krievijas Impērijas sastāvā). Kā raksta dzejnieka biogrāfijas pētniece Svetlana Kovaļčuka, Igora Činnova vectēvs bijis virsnieks un dienējis Vjazmas kājnieku pulkā Rīgā, tēvs – Vladimirs Činnovs absolvējis Rīgas Aleksandra ģimnāziju, tad - Sanktpēterburgas Universitātes Juridisko fakultāti, dienējis Rīgas apgabaltiesā, kā arī par izmeklētāju dažās Vidzemes guberņas pilsētās, vēlāk Latvijas Republikā viņš strādājis par advokātu, dienējis Jelgavas apgabaltiesā.

Igors Činnovs mācījies Rīgas pilsētas krievu vidusskolā (tajā LR mācījušies nākamais šaha lielmeistars V. Petrovs, nākamais Nacionālās operas solists  А. Daškovs, rakstnieks L. Zurovs un daudzi citi pazīstamie krievu cilvēki).

1929. gadā Igors Činnovs sācis studēt Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un Tiesību zinātņu fakultātē. Dzejnieka biogrāfijas pētniece  S. Kovaļčuka atzīmē, ka 1930. gadā students I. Činnovs aptaujas lapā, atbildot uz jautājumu, no kā ir atkarīgas viņa sekmes mācībās, uzsvēris – “no veselības stāvokļa”. Iespējams, ka tieši tādēļ I. Činnovs ir pabeizis studijas tikai 1939. gadā.

Vēl būdams students, Igors Činnovs ir publicējis rakstus un dzejoļus Parīzes žurnālā «Числа»/ “Skaitļi”, kā arī Latvijas preses izdevumos.

Igors Činnovs bijis krievu studentu korporācijas «Fraternitas Arctica» fuksis (izstājies).

1944. gadā Igors Činnovs emigrējis no Latvijas. Pēc Otrā pasaules kara dzejnieks dzīvojis Parīze. Vēlāk I. Činnovs rakstīs: “Parīzē es biju sastapis daudz krievu. Ivanu Buņinu. Gandrīz vai pastāvīgi es apmeklēju viņa ceturtdienu vakaru pasākumus. Nikolaju Berdjajevu. Apmeklēju viņa rīkotos  svētdienu saietus.”

I. Činnovs pasniedzis krievu valodu skolā, 1950. gadā klajā nācis viņa pirmais dzejoļu krājums. Vēlāk  I. Činnovs pārcēlies dzīvot uz Vāciju, strādājis radiostacijā  «Освобождение»/ “Atbrīvošanās” (vēlāk «Свобода»/ “Brīvība”).

1962. gadā I. Činnovs ticis aicināts uz Kanzasas Universitāti (ASV), lai tur pasniegtu krievu literatūru. Dzīvojot Amerikas Savienotajās Valstīs, viņš 15 gadus pasniedzis virknē augstskolu. Par sevi viņš mēdza teikt šādi: “Par amerikāni es neesmu kļuvis, vienkārši dzīvoju šeit, bet uz jautājumu, kādēļ šeit, atbildu, kā Čehova tatāriņš: likteņa likstas!”
Dzīvodams Vācijā un ASV,  Igors Činnovs ir izdevis virkni dzejoļu krājumu. Par viņa daiļradi ir rakstījuši dzejniece un memuāriste I. Odojevceva, G. Struve un citi pazīstamie krievu aizrobežas cilvēki.

Pēdējais Igora Činnova dzejoļu krājumu «Эмпиреи»/ “Empirejas” ticis izdots Maskavā 1995. gadā.

Dzejnieks Igors Činnovs  miris 1996. gada 21. maijā  Floridā (ASV).  

Tekstu sagatavojis Aleksandrs Gurins

Informācijas avoti: 

С. Ковальчук. «И мелкий щебень радостей и бед…» (S. Kovaļčuka. “Un sīkās prieku un bēdu šķembas...”) (Par dzejnieku Igoru Činnovu)
Игорь Владимирович Чиннов. (Igors Činnovs.)

Борис  Плюханов. Поэт Игорь Чиннов. (B. Pļuhanovs. Dzejnieks Igors Činnovs)

Абызов Ю. Русское печатное слово в Латвии. Био-библиографичесий справочник. – Stanford, 1990. – Ч. 4. – С. 305.