Ilga Oziša

Ilga Oziša (1945. g. 22. jūlijā Rīgā, Latvijas PSR – 2023. g. 1. jūnijā Rīgā, Latvijas Republikā) – programmētāja, sabiedriskā darbiniece, pazīstama tiesībsardze, viena no Latvijas Cilvēktiesību komitejas dibinātājām un ilggadēja tās locekle.

Ilga Oziša ir dzimusi 1945. gada 22. jūlijā Rīgā. Agrā bērnībā Ilga dzīvoja Latgalē, pēc tam Rīgā sekmīgi absolvēja vidusskolu un Latvijas Valsts universitātes (LVU) Fizikas un Matemātikas fakultāti.

Pēc studiju beigšanas absolvente vēlējusies pēc sadales doties uz toreizējās PSRS Tālajiem Ziemeļiem, lai tur pasniegtu fiziku un matemātiku skolā, taču pirms absolventu sadales pienāca informācija – tur vakanču nav. Tāpēc spējīgā universitātes absolvente tika nosūtīta uz LVU Skaitļošanas centru; šis centrs bija 20. gadsimta 60. gadiem unikāla zinātniskā struktūrā.

Latvijas Valsts universitātes Skaitļošanas centrā Ilga Oziša nostrādājusi no 1968. gada līdz 1990. gadu sākumam. 1959. gadā izveidotais LVU Skaitļošanas centrs pēc darbinieku tehniskā aprīkojuma un kvalifikācijas līmeņa bija viens no pirmajiem trim toreizējā Padomju Savienībā. Labākie LVU Fizikas un Matemātikas fakultātes absolventi strādāja tieši šeit. Pirmie datori, jaunas programmatūras izstrāde un automatizēto vadības sistēmu projektēšana un izveide – ar to nodarbojās šā Skaitļošanas centra darbinieki.

Pirmie Latvijā “Apple” parādījās speciāli izveidotajā LVU eksperimentālajā laboratorijā, kurā arī tika pieaicināta strādāt Ilga Oziša. Aplūkot pirmos personālos datorus brauca interesenti no visas Latvijas. Tolaik strādāt ar tiem varēja tikai retais. Tadēļ programmētāja Ilga Oziša izveidoja savu speciālo apmācības un testēšanas sistēmu.

Kā cilvēkam, Ilgai Ozišai bija raksturīga saasināta taisnīguma izjūta, viņa vienmēr no sirds juta līdzi nelaimē nonākušajiem līdzcilvēkiem un visiem spēkiem centās viņiem palīdzēt. 90. gados no pamatdarba brīvajā laikā viņa pievērsās darbībai tiesībaizsardzības jomā un kļuva par vienu no Latvijas Cilvēktiesību komitejas dibinātājām (LCK; no 1995. gada - F.I.D.H. – Starptautiskās cilvēktiesību federācijas locekle). Kopš 1992. gada decembra LCK biedri sāka regulāri rīkot bezmaksas juridiskās konsultācijas Latvijas iedzīvotājiem, kuras turpinās arī joprojām.

Ļoti liels ir to cilvēku skaits, kurus Ilga Oziša, perfekti pārvaldot dzimto latviešu valodu un būdama apdāvināta ar spožu intelektu, burtiski izvilka no bezizejas situācijām, kas bija saistītas ar izlikšanu no dzīvokļa vai izraidīšanu no valsts. Tādi cilvēki, kā šī tiesībsardze, kas ne tikai no visas sirds jūt līdzi apvainotajiem un pazemotajiem, bet arī prot viņiem efektīvi palīdzēt, ir sastopami ārkārtīgi reti.

Skaudri izjūtot līdzcilvēku nelaimi, tiesībsardze palīdzēja visiem, it īpaši visnabadzīgākajiem un neaizsargātākajiem. Pat pašās bezcerīgākajās situācijās viņa centās atrast izeju. Pie viņas vērsās pēc palīdzības dažādos jautājumos – nelegāļi, kuriem draudēja izraidīšana no valsts; cilvēki, kuri dažādu iemeslu dēļ tika izlikti no dzīvokļiem. Bet no mūsu ierēdņu pāridarījumiem cietušos viņa burtiski aiz rokas vedusi pa “instancēm”, panākot taisnību.

Kādā intervijā Ilga Oziša pastāstījusi, ar ko viņai nākas nodarboties tiesībaizsardzības organizācijā, jo pie viņas vērsušies, pirmām kārtām, saistībā ar sociālajām problēmām: “Sasāpējušākā ir izlikšana no dzīvokļiem par parādiem, kā arī, ar dažādiem ieganstiem, no denacionalizētām mājām – parādi, kapitālais remonts, manipulācijas ar īres līgumiem utt.”

Tiesībaizsardzības darbības gaitā Ilgai Ozišai nācās saskarties ar visdažādākajām problēmām. Piemēram, viņa pārstāvēja Latvijas tiesā kādas deputāta kandidātes intereses, kura tika svītrota no priekšvēlēšanu sarakstiem pēc valodas inspektores vizītes pie viņas darbā. Lieta tika zaudēta Latvijas tiesā, bet vēlāk uzvarēta Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), pēc kā Latvijā no likuma tika izsvītrots punkts par nepieciešamību deputāta kandidātam iegūt apliecību par valsts valodas prasmi augstākajā līmenī.

Ilgas kolēģis tiesībaizsardzības jomā, eksdeputāts Vladimirs Buzajevs vēlāk atcerējies: “Cilvēku skaits, kurus viņa burtiski izvilkusi no bezizejas situācijām, ir daudzi desmiti, ja ne simti. Viņa izmantoja savu dzīvokli kā patvērumu cilvēkiem visbezcerīgākajās situācijās. Kad kādā vēlā vakarā pirms pareizticīgo Ziemassvētkiem es iegāju mūsu tiesībaizsardzības birojā, tad ieraudzīju tur ģimeni ar jaundzimušo bērnu, kura tikko bija izlikta uz ielas no mājokļa. Toreiz es vadīju PCTVL valdošo frakciju Rīgas domē, un problēmu izdevās atrisināt sarunu ceļā. Bet, kamēr bija grozījušies birokrātiskie zobratiņi, ģimene dzīvoja pie Ilgas.”

Latviete Ilga Oziša toleranti izturējusies pret visu tautību cilvēkiem, ne reizi vien viņa bez maksas pārstāvēja tiesā krievvalodīgos iedzīvotājus vai uzņēmusies tulkotājas lomu. Patiesi pārliecināta par vienlīdzīgu tiesību nepieciešamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, viņa aktīvi piedalījusies kustības “Līdztiesība” dibināšanas procesā un pēc tam bija arī partijas “Līdztiesība” biedre.

1997.–2001. gadā Ilga Oziša strādāja par Rīgas domes Revīzijas komisijas locekli.

2001. gadā tiesībsardze tika ievēlēta par Rīgas domes deputāti no politiskās apvienības PCTVL (“Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”). Tolaik viņa pati atzīmējusi, ka deputāta pieņemšana viņai dabiskā veidā bija saplūdusi ar darbu Latvijas Cilvēktiesību komitejā.

Būdama Latvijas galvaspilsētas domes deputāte, Ilga Oziša strādāja divās Rīgas domes komitejās, kā arī pārstāvēja PCTVL domes frakciju Pieminekļu padomē: tieši tajā laikā tika uzstādīti pieminekļi šaha lielmeistaram Mihailam Tālam (1936-1992) un vācbaltiešu izcelsmes ģenerālfeldmaršalam Mihaelam Barklajam de Tolli (1761-1818), kurš vadījis Krievijas impērijas I Rietumu armiju 1812. gada karā ar Napoleonu.

2005.–2009. gadā Ilga Oziša atkal turpināja darbu Rīgas domes Revīzijas komisijā.

Pēc smagas un ilgstošas slimības Ilga Oziša mirusi 2023. gada 1. jūnijā Rīgā. Apbedīta Rīgas 2. Meža kapos.

Latvijas Cilvēktiesību komitejas nekrologā bija teikts: “Ilga vienmēr ir tuvu pie sirds ņēmusi svešu nelaimi, centusies palīdzēt, bieži vien maksājot par to savas labklājības cenu un kaitējot mierīgai bezrūpīgai dzīvei.”

Ilga Oziša – neparasti labestīgs un līdzjūtīgs cilvēks, kam vārdi un darbi nekad neatšķīrās, un kura pēc pirmā aicinājuma bija gatava pašaizliedzīgi nākt palīgā cietējiem — uz visiem laikiem paliks gaišā piemiņā viņas tuvinieku, kolēģu un biedru sirdīs, kā arī to cilvēku sirdīs, kuriem viņa nesavtīgi sniedza palīdzību grūtajā brīdī.