Ivans Ezaus
Ivans Ezaus (Ezau) (1859. g. 14. jūlijā Halbštatē (kopš 1915. g. – Moločanska) Taurijas guberņas Berdjanskas apriņķī, Krievijas impērijā – 1940. g. 14. septembrī Deivisā, Kalifornijas štatā, ASV) – rūpnieks, Jekaterinoslavas (tagad – Dņipro, Ukrainā) pilsētas galva.
Pēc ticības Ivans Ezaus (Ezau) ir menonīts, kas ir viens no protestantisma novirzieniem. 1879. gadā viņš un brālis pabeidza reālskolu Jekaterinoslavā. 1880. gadā viņš iestājās Rīgas Politehnikuma mehānikas nodaļā. Viņš ir viens no krievu studentu korporācijas Fraternitas Arctica dibinātājiem. 1884. gadā viņš beidza Rīgas Politehnikumu, iegūdams inženiera-tehnologa kvalifikāciju un devās strādāt uz Sevastopoli, kur viņš, speciāli noklusēdams par iegūto augstāko izglītību, iekārtojās par atslēdznieku kuģubūves rūpnīcā; vēlāk viņš strādāja naftas ieguves uzņēmumā Bakū.
1887. gadā I. Ezaus (Ezau) ierodas Horticā, Dņepras upes lielākajā salā, un sāk strādāt par inženieri firmā “Lepp & Wallman”.
1889. gada 26. augustā viņš apprecējās ar Margaritu Tevu. Viņu laulībā piedzimuši četri bērni: Nikolajs (miris mazotnē), Marija (mirusi mazotnē), Pāvels (kļuva par Kalifornijas Universitātes Vīnkopības un vīna ražošanas zinātnes nodaļas docētāju, krievu studentu korporācijas Fraternitas Arctica filistrs), Jekaterina (kļuva par ievērojamu botāniķi, profesori, ASV Nacionālās zinātņu akadēmijas locekli).
Pēc kompānijas “Lepp & Wallman” izjukšanas I. Ezaus nolēma kļūt par uzņēmēju un 1895. gadā atklāja nelielu tērauda kausēšanas rūpnīcu “И. Я. Эзау и К°” (2011. gadā – Dņepropetrovskas kombainu būves rūpnīca; pašlaik slēgta). 1896. gadā I. Ezaus pārdeva uzņēmumu, kas nedeva lielu peļņu, Jekaterinoslavas dzelzs apstrādāšanas un tērauda liešanas rūpnīcu Beļģijas akciju sabiedrībai, bet pats palika tur strādāt.
1902. gadā I. Ezau ievēlēja Jekaterinoslavas pilsētas pārvaldē un viņš aiziet no darba rūpnīcā. 1905. gadā viņu ievēlēja par Jekaterinoslavas pilsētas galvu. Viņa vadības laikā pilsētā tika uzlabota un pilnveidota infrastruktūra, tika attīstīts transports – tramvaja līnijas saistīja piepilsētas ar pilsētas centru, tika celtas jaunas skolas. Vēlāk viņu uzaicināja piedalīties Harkovas pilsētas galvas vēlēšanās, taču viņš atteicās veselības problēmu dēļ. Viņu uzaicināja ieņemt Jaltas pilsētas galvas amatu, viņš atkal atteicās tā paša iegansta dēļ. Viņš plānoja ierīkot dzelzceļa satiksmi starp Jaltu un Sevastopoli, taču Pirmā pasaules kara sākšanās atcēla šo ieceri.
Pirmā pasaules kara laikā I. Ezaus ieņēma vadošus amatus Krievijas Sarkanā krusta organizācijā.
1918. gadā Ivanu Ezauu atkārtoti ievēlēja par Jekaterinoslavas pilsētas galvu. Gada beigās viņš, atstādams pilsētas kasi, pazaudējis visu savu bagāžu, kopā ar ģimeni aizbrauca uz Vāciju, uz Berlīni. 1922. gadā viņš emigrēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur 1940. gada 14. septembrī viņš aizgāja no dzīves.
Ivans Ezaus ir saņēmis vairākus apbalvojumus: 1914. gadā viņam piešķīra Zemstes iestāžu 50 gadu piemiņas medaļu, 1915. gadā viņš saņēma Svētā Vladimira trešās pakāpes ordeni.
Informācijas avoti:
https://www.gorod.dp.ua/news/57757
Studentu korporācijas Fraternitas Arctica arhīvs.
