Aleksandrs Bočagovs
Aleksandrs Bočagovs (1885. g. 21. septembrī Rīgā, Krievijas impērijā – 1952. g. 18. jūlijā Rīgā, Latvijas PSR) – jurists, politiskais un sabiedriskais darbinieks.
Aleksandrs Bočagovs ir dzimis Rīgā, pazīstamā tirgotāja ģimenē; tēvs – Semjons Bočagovs, māte – Klavdija (dz. Čigovska). 1904. gadā Aleksandrs absolvējis Rīgas Aleksandra ģimnāziju un tajā pašā gadā uzsācis studēt tieslietas Pēterburgas Universitātē, taču 1909. gadā viņš absolvējis Maskavas Universitātes Juridisko fakultāti.
1909. gadā Aleksandrs Bočagovs atgriezies Rīgā, kur arī uzsācis juridisko praksi, strādājot par jaunāko un no 1911. gada – par vecāko tiesamatu kandidātu Rīgas apgabaltiesā. 1910. gadā viņš tika iecelts kolēģijas sekretāra pakāpē, 1911. gadā paaugstināts par titulāro padomnieku. No 1911. gada A. Bočagovs – Rīgas-Valmieras miertiesas papildu miertiesnesis, no 1914. gada – 13. iecirkņa miertiesnesis Siguldā (līdz vācu karaspēks to bija ieņēmis).
1917. gada Februāra revolūcija Krievijā bija izsaukusi demokrātisko pārmaiņu vilni. 1917. gada 9. aprīlī krievu pilsoņu sapulce bija pieņēmusi lēmumu par Rīgas krievu pilsoņu Nacionāldemokrātiskās savienības izveidi. Par šīs organizācijas priekšsēdētāju tika ievēlēts A. Bočagovs. Šo amatu viņš ieņēmis līdz 1924. gadam (līdz šīs organizācijas reorganizācijai).Tolaik Latvijā krievu pilsoņu Nacionāldemokrātiskā savienība bija vienīgā krievu organizācija, šis apstāklis arī bija pavēris A. Bočagovam politiskās karjeras perspektīvu. Jau 1917. gada augustā viņš tika ievēlēts Rīgas pilsētas domes sastāvā.
1919. gada jūlijā krievu sabiedrības pārstāvji deleģējuši Aleksandru Bočagovu Latvijas Republikas Tautas padomē. Viņš bijis Tautas padomes loceklis, darbojies Ārlietu, Juridiskajā, Satversmes un Sevišķās amnestijas komisijā. Viņš bijis Satversmes sapulces loceklis un no 1922. līdz 1925. gadam LR 1. Saeimas deputāts no Apvienoto krievu saraksta, darbojies Juridiskajā komisijā. Cerēdams kļūt arī par LR 2. Saeimas deputātu, A. Bočagovs nodibinājis partiju “Krievu darba savienība Latvijā”, taču tas nebija līdzējis, un viņš netika ievēlēts par 2. Saeimas deputātu. Toties viņš vairākkārt tika ievēlēts par Rīgas pilsētas domes locekli (no Rīgas krievu pilsoņu Nacionāldemokrātiskās savienības saraksta).
No 1918. gada 17. maija A. Bočagovs – zvērināts advokāts Rīgā.
Aleksandrs Bočagovs darbojies daudzās sabiedriskajās organizācijās, bijis Pareizticīgo draudžu savienības priekšsēdētājs. No 1918. līdz 1940. gadam viņš bijis 3. Rīgas savstarpējās kredītbiedrības juriskonsults, Vidzemes Patronāta biedrības, Latvijas Juristu biedrības, Rīgas krievu Sv. Nikolaja palīdzības biedrības biedrs, kā arī Firsa Sadovņikova nabagu patversmes komitejas loceklis, Krievu juridiskās biedrības (no 1935. gada bijis priekšsēdētājs) un Krievu kluba Rīgā biedrs. Kārļa Ulmaņa diktatūras laikos viņš bijis Latvijas Profesiju kameras loceklis.
Laikposmā no 1941. gada 3. janvāra A. Bočagovs – advokāts Rīgas 2. juridiskajā konsultācijā.
Vācu okupācijas laikā, 1941. gada 16. septembrī, A. Bočagovs tika ieskaitīts advokatūras sastāvā; 1942. gada 20. martā sakarā ar iecelšanu par notāru atskaitīts no zvērinātu advokātu saraksta. Līdz 1944. gada oktobrim viņš bijis notārs Rīgā.
No 1944. gada novembra A. Bočagovs – advokāts Juridiskajā konsultācijā Rīgā; 1946. gada augustā svītrots no Advokātu kolēģijas. Pēc tam A. Bočagovs strādājis par juriskonsultu Rīgas gāzes, ūdensvada un kanalizācijas trestā.
1922. gadā Aleksandrs Bočagovs apprecējies ar Olimpiādu Ļišinu (dz. Valentija; 1873. g. 24. jūnijā – 1961. g. 6. jūnijā); viņa bija krievu sieviešu ģimnāzijas īpašniece.
Aleksandrs Bočagovs ir miris 1952. gada 18. jūlijā Rīgā.
Informācijas avoti:
LVVA, 7354. f., 1. apr., 86.l.; 115. f., 14. apr., 58.l.; 1376. f., 2. apr., 12457.l., 139. lp.; 1536. f., 73. apr., 76.l.; 2996. f., 2. apr., 33909.l.;
Latvijas Tautas Padomes stenogrammu satura rādītājs. - Rīga, 1925. - 21. lpp.;
LDG (Latvijas darbinieku galerija. – Rīga, 1929);
Rīgas pilsētas DzNA (Dzimtsaraksu nodaļas arhīvs) ;
LZAKA (Latvijas Zverinātu advokātu kolēģijas arhīvs), 75. l.;
Latvijas advokatūra 1919-1945. Biogrāfiskā vārdnīca. Sast. Dr. hist. Ēriks Jēkabsons, Dr. hist. Valters Ščerbinskis. – Rīga, Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2007, 121.-122. lpp.;
Latvijas advokatūra. Advokāti, zvērināti advokāti un zvērināto advokātu palīgi biogrāfijaās. 1944-2010. Sast. Dr. hist. Valters Ščerbinskis. – Rīga: Latvijas Zvērinātu advokātu padome, 2011., 113. lpp.;
Latvijas notariāts. 1889-1945. Biogrāfiskā vārdnīca. Sast. Ēriks Jēkabsons, Valters Ščerbinskis. – Rīga, 2013., 91.-92. lpp.
