Andrejs Titovs
Andrejs Titovs (1908. g. 20. decembrī Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā – 1997. g. 14. janvārī Rīgā, Latvijas Republikā) – būvinženieris.
Andreja Titova tēvs – Georgijs Titovs – bija kara inženieris; māte – skolotāja. 1916. gadā, pēc tēva nāves, māte kopā ar dēlu aizceļoja uz Dvinsku (Daugavpili). Šeit, 1927. gadā, Andrejs absolvējis vidusskolu un iestājies Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultātē.
1930.-1932. gadā A. Titovs dienējis obligātajā militārajā dienestā Latvijas armijas kavalērijas pulkā. 1932. gadā viņš turpinājis studijas Latvijas Universitātē un 1939. gadā ieguvis būvinženiera diplomu.
Andrejs Titovs bijis krievu studentu korporācijas «Fraternitas Arctica» filistrs.
Padomju laikos, 1941. gada janvārī, A. Titovs tika pārcelts no organizācijas, kur viņš projektējis ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, uz Rīgas pilsētas izpildkomitejas komunālās saimniecības Labiekārtošanas sektoru, kur viņš ieņēma vecākā inženiera amatu.
Nacistiskās okupācijas laikos Andrejs Titovs strādājis dažādās privātās būvniecības firmās. 1943.-1944. gadā A. Titovs slēpās Talsu rajonā, jo viņam draudējusi izvešana uz Vāciju.
Pēc Otrā pasaules kara beigām,1945. gada jūlijā, Andrejs Titovs atgriezies Rīgā. Šeit viņš turpinājis darbu Rīgas pilsētas izpildkomitejas komunālās saimniecības sistēmā. 1945. gada septembrī-oktobrī A. Titovs vadījis ūdensvada būvniecību pāri Daugavai, lai varētu atjaunot Rīgas pilsētas kreisā krasta daļas – Pārdaugavas ūdensapgādi. Par uzdevuma pirmstermiņa izpildi viņš tika apbalvots ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstu.
No 1946. gada A. Titovs strādājis vadošajos amatos Rīgas gāzes saimniecības, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmā. 1952. gada aprīlī viņš tika pārcelts vecākā inženiera amatā uz projektēšanas institūta “Siltumprojekts” Silmummehānisko grupu. 1952. gada augustā viņš tika iecelts par šā institūta Santehniskās grupas vadītāju, un oktobrī – par Siltumtīklu sektora priekšnieku.
1957. gadā Andrejs Titovs tika atbrīvots no darba projektēšanas institūtā “Siltumprojekts” sakarā ar viņa pārcelšanu darbā Latvijas PSR Celtniecības ministrijas sistēmā, kur viņš strādājis vadošajos amatos.
1965. gadā pēc paša vēlēšanās viņš tika atbrīvots no organizācijas “Specstroj” galvenā inženiera pienākumu pildīšanas un atgriezies strādāt projektēšanas institūtā “Siltumprojekts”, kur ieņēmis projekta galvenā inženiera amatu, līdztekus tam praktiski pildot Siltumtīklu zinātniskās pētniecības laboratorijas vadītāja pienākumus.
1968. gadā inženieris Titovs uzturējies Vācijas Demokrātiskajā Republikā un Polijas Tautas Republikā, kur viņš apmainījies darba pieredzē siltumtīklu bezkanālu ierīkošanas jomā.
1974. gadā Andrejs Titovs tika atbrīvots no ieņemamā amata sakarā ar aiziešanu pensijā.
Andrejs Titovs ir miris 88 gadu vecumā 1997. gada 14. janvārī Rīgā.
Sergejs Čuhins
