Aleksejs Tarvids

Aleksejs Tarvids (1928. g. 9. jūnijā Daugavpilī, Latvijas Republikā – 2015. g. 14. maijā Rīgā, Latvijas Republikā) – tālbraucējs kapteinis.

Alekseja Tarvida vecāki – Jevgēņijs un Irina Tarvidi – bija ticīgi cilvēki. Māte cēlusies no vecticībnieku ģimenes, tēvs bija pareizticīgais. Tēva senči Tarvidi bija dzimtmuižnieki, kuriem piederēja muiža Aglonā, taču viņi izputējuši. Alekseja vectēvs tēva līnijā – Ivans Tarvids – mantojumā saņēmis tikai dārzu.

Tarvidu ģimene dzīvoja Daugavpilī. Aleksejs Tarvids ir dzimis 1928. gada 9. jūnijā Daugavpilī. Viņa tēvs bija vietējās krievu ģimnāzijas absolvents, strādājis par elektriķi – ievilcis elektroinstalāciju viensētās, taču notikusi nelaime: viņš nokritis no augstuma, lauzis ribas un smagi saslimis. Jevgēņijs Tarvids ir miris 32 gadu vecumā, 1935. gadā. Aleksejam toreiz bija apritējuši 7 gadi.

Mātei nebija viegli vienai apgādāt divus bērnus – Alekseju un viņa jaunāko māsiņu, bet viņa, vecticībniece būdama, nebaidījās no uzcītīga darba, ko nācās veikt, rūpējoties par ģimenes labklājību.

Otrā pasaules kara laikā Tarvidu ģimene dzīvoja Kuldīgā. Pēc kara beigām Aleksejs turpināja mācības skolā, piedalījās teātra uzvedumos pilsētas Kultūras namā. Republikāniskā mēroga mākslinieciskās pašdarbības konkursos viņš ieguvis godalgotas vietas.

Pēc skolas absolvēšanas Aleksejs Tarvids iestājies Latvijas Valsts teātra institūtā (tas darbojies laikposmā no 1948. līdz 1951. gadam). 1951. gadā viņš to absolvēja un strādāja Liepājas Drāmas teātrī par aktieri kopā ar savu dzīvesbiedri, kas arī bija aktrise.

Tajos laikos, saņemot Melpomenes kalpotāja algu, bija visai grūti izdzīvot. Bet aktieru ģimenes kaimiņš bija zvejnieks, kurš gan pelnījis labi, gan vēl veselu somu zivju nesis mājās. 1954. gadā dzīvesbiedre aktrise piekrita tam, ka viņas vīrs dosies jūrā, kuģojot ar zvejniecības floti. Aleksejs Tarvids nolēmis kļūt par zvejnieku, lai izrautos no nabadzības, un tajā pašā laikā viņš bija vēlējies uzzināt kaut ko vairāk par zvejnieka dzīves ikdienu, lai uzrakstītu par to lugu.

Taču pēc Latvijas Valsts teātra institūta absolvēšanas obligāti vajadzēja nostrādāt trīs gadus, tomēr neskatoties uz to, Aleksejam Tarvidam kaut kā izdevās panākt savu un viņš devās studēt par kuģa vadītāju.

1952. gadā Tarvidu ģimenē piedzimis dēls Igors, kurš vēlāk, izaugot liels, gāja tēva pēdās – un vairāk nekā divdesmit gadus strādāja uz kuģiem par vecāko mehāniķi.

Tā nu sanāca, ka drīzumā pēc tam, kad Aleksejs Tarvids sācis regulāri doties jūrā, viņu laulība ar sievu izjuka. Dzīvesbiedre pilnībā nodevās daiļradei un ar laiku kļuva par Latvijas PSR Nopelniem bagāto skatuves mākslinieci, viņa bija filmējusies daudzās spēlfilmās un spēlēja uz teātra skatuves.

Bet Aleksejs Tarvids turpinājis savas dzīves gaitas, neatlaidīgi virzoties pa izredzēto ceļu un veidojot kapteiņa karjeru. Liepājā viņš bija absolvējis Zivsaimniecības ministrijas mazkuģu (līdz 200 tonnām) vadītāju kursus. Vēlāk neklātienē viņš absolvējis Liepājas Jūrskolu.

Iesākumā jaunais stūrmanis zvejojis reņģes Rīgas jūras līcī, neizejot tālajos reisos. Tolaik zvejnieki zvejoja uz tā sauktajiem “melnajiem prinčiem”. Tie bija ļoti veci vācu mīnu traleri, kas tika pārveidoti par zvejas traleriem. Un savu iesauku viņi ieguvuši, jo to korpusi, laika zoba un vēja skarti, kā arī ilgstošas sāļūdens iedarbības rezultātā bija nomelnējuši gandrīz vai melni.

Laikam ritot, Aleksejs Tarvids pārgājis no reņģu zvejas pie lielākām zivīm – viņš zvejoja siļķes Atlantijas okeānā, strādājot uz lieltonnāžas okeāna zvejas kuģiem. Par iecerēto lugu gan šajos reisos viņam vairs nebija nedz laika, nedz spēka domāt, jo viņš strādāja līdz septītajiem sviedriem.Visi apkalpes locekļi pastāvīgi nodarbojās ar to, ka sālīja zivis mucās un tad ielādēja tās kuģa kravas telpā. Atvilkt elpu izdevās tikai spēcīgas vētras laikā, kad nebija iespējams strādāt ar zvejas tīkliem.

1958. gadā Aleksejs Tarvids tika uzaicināts strādāt uz Latvijas Jūras kuģniecību. 1962. gadā viņš ieguvis tālbraucēja kapteiņa diplomu.

Enciklopēdijā “Latvijas Jūrniecības vēsture” ir publicēts kapteiņa Tarvida komandēto kuģu saraksts: “Engure”, “Roja”, “Sivašs”, “Vigozero”, “Aragvi”, “Larisa Reisnere”, “Klāra Cetkina”... Viņš saudzīgi izturējās pret katru apkalpes locekli, cenšoties atbalstīt jūrniekus grūtajos brīžos un dalīties viņu priekos.

1976. gadā Aleksejs Tarvids tika atzīts par Latvijas Kuģniecības labāko kapteini.

2013. gadā viņš saņēmis Latvijas Republikas Jūras nozares apbalvojumu – Atzinības rakstu “Par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas Jūrniecības attīstībā”.

Aleksejs Tarvids ir miris 2015. gada 14. maijā Rīgā. Apbedīts kapsētā “Pleskodāle”.

Vladimirs Novikovs

Informācijas avoti:

“Latvijas Jūrniecības vēsture” — 1950-2000.

“Jūrniеku Vēstnesis”/«Вестник моряка».