Sākumlapa > Tēmas > Personas
Aleksandrs Švarcs

Aleksandrs Švarcs

Aleksandrs Švarcs (1848. g. 4./16. janvārī Tulā, Krievijas impērijā – 1915. g. 5./18. janvārī Maskavā, Krievijas impērijā) – filologs klasiķis, speciālists antīkās filoloģijas jomā, Rīgas mācību apgabala kurators, Krievijas Impērijas tautas izglītības ministrs.

Aleksandrs Švarcs ir dzimis dzimtmuižnieku ģimenē. Senči viņa tēva - Nikolaja Švarca – līnījā pēc savas izcelsmes bija no Vācijas.

Aleksandrs mācījies angļa Metčina pansionā Sanktpēterburgā, pēc tam – Maskavas 1. ģimnāzijā, kuru absolvējis 1864. gadā. Kopš bērnības dienām Aleksandram bija sliecība un tieksme apgūt tā saucamās klasiskās jeb antīkās valodas – sengrieķu un latīņu.

1868. gadā Aleksandrs Švarcs absolvējis Maskavas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti. 1875. gadā A. Švarcs sekmīgi aizstāvējis maģistra disertāciju tēmā: «Hiperīda runa par Euksenipu/ Речь Гиперида за Евксениппа». 1891. gadā viņš aizstāvējis zinātņu doktora disertāciju tēmā: «Par Atēnu valsti. 5. gs. pirms Kr.dz. nezināma autora sacerējums. Kritisks pētījums/ О государстве Афинском. Сочинение неизвестного автора V в. до Р. Х. Критическое исследование».

Aleksandrs Švarcs pasniedzis mūsdienu un klasiskās valodas virknē mācību iestāžu, ieņēmis gimnāzijas direktora amatu. No 1875. gada A. Švarcs – Maskavas Universitātes Grieķu rakstniecības katedras docents; no 1884. gada – Maskavas Universitātes Mākslas teorijas un vēstures katedras ekstraordinārais profesors; no 1887. gada viņš pārcelts uz Klasiskās filoloģijas katedru; 1892.-1900. gadā – ordinārais profesors tajā pašā katedrā. 1900. gadā A. Švarcam piešķirts Maskavas Universitātes nopelniem bagātā profesora goda nosaukums.

Profesora Švarca zinātnisko interešu sfēra – sengrieķu oratoru runu pētīšana, kā arī sengrieķu mākslas un kultūras mantojums. Viņš ir autors dažām grāmatām antīkās kultūras jomā, kā arī ir uzrakstījis atmiņu grāmatu.

A. Švarca galvenie zinātniskie darbi un memuāri:

Речь Гиперида за Евксениппа/ Hiperīda runa par Euksenipu. М., 1875;

О государстве Афинском. Сочинение неизвестного автора V в. до Р. Х. Критическое исследование/ Par Atēnu valsti. 5. gs. pirms Kr.dz. nezināma autora sacerējums. Kritisks pētījums. М., 1891;

Новые отрывки речей Гиперида/ Jauni Hiperīda runu fragmenti. М., 1892;

Гермес Пракситель на монетах Анхаила/ Hermejs Prāksitels uz Anhaēla monētām. М., 1893;

Моя переписка со Столыпиным. Мои воспоминания о Государе/ Mana sarakste ar Stolipinu. Manas atmiņas par Monarhu. М., 1994.

1900. gada 14. februarī slepenais padomnieks Aleksandrs Švarcs tika iecelts par Rīgas mācību apgabala kuratoru. Būdams pēc rakstura flegmātiķis, A. Švarcs bijis padots spēcīgai ietekmei no savu padoto puses: Rīgas mācību apgabala instruktora Nikolaja Zajončkovska un Vidzemes guberņas tautas skolu direktora A. Viļjeva. Apmeklējot Rīgas Mācību apgabala ģimnāzijas, kurators A. Švarcs pirmkārt un galvenokārt interesējies par klasisko valodu pasniegšanu tajās.  

Aleksandrs Švarcs centās sasaukt Rīgas mācību apgabalā skolotāju konferences. Tā, 1900. gadā Rīgā un Liepājā bija rīkotas divas skolotāju konferences, kurās tika apspriesti visai svarīgi jautājumi un aplūkotas aktuālas problēmas: par darba organizēšanu lauku skolās ar vienu skolotāju; par vienāda tipa mācību grāmatu ieviešanu; par mācību priekšmetu pasniegšanas metodiku; par skolu muzejiem un bibliotēkām; par skolēnu atpūtas organizēšanu; par skolotāju un audzēkņu vecāku savstarpējām attiecībām u.c.  

1902. gada 30. jūnijā A. Švarcs tika pārcelts strādāt par Varšavas mācību apgabala kuratoru. No 1906. gada 6. septembra viņš – Maskavas mācību apgabala kurators, tomēr drīzumā ticis atstādināts no amata.

No 1906. gada 6. decembra Aleksandrs Švarcs – Krievijas Impērijas Valsts padomes loceklis; no 1908. gada 1. janvāra – tautas izglītības ministrs. Būdams ministrs, A. Švarcs uzstājies par mācību iestāžu depolitizāciju. Viņš iebildis pret to, ka universitātes diploma esamība dod īpašas priekšrokas amatu ieņemšanai valsts dienestā. Tajā pašā laikā viņš bijis ierobežojošo likumu, kas attiecas uz sieviešu iespējām iegūt augstāko izglītību, atbalstītājs; uzstājās pret procentuālās normas atcelšanu jūdaisma ticības abiturientiem, iestājoties augstskolās. Sakarā ar visu minēto, viņš nebija īpaši populārs plašās sabiedrības aprindās.  

Pārāk patstāvīga Švarca pozīcija daudzos jautājumos bija novedusi pie domstarpībām ar Krievijas valsts premjerministru Pjotru Stolipinu (1862-1911) un drīzuma pie atstādināšanas no tautas izglītības ministra posteņa. Aleksandrs Švarcs tika atstādināts, piešķirot viņam īstenā slepenā padomnieka civildienesta pakāpi un atstājot viņu par Valsts padomes locekli.

Aleksandrs Švarcs ir miris 1915. gada 5. (18.) janvārī Maskavā, apbedīts vīriešu klostera par godu Dievmātes Donas ikonai kapsētā.   

Tekstu sagatavojis Sergejs Coja

 

 

Informācijas avoti:

Latviešu skolu vēsture. Ceturtā grāmata. Rīga: R.L.B. Derīgu grāmatu nodaļas apgāds, 1939. 458.- 474. lpp.;  

Шварц Александр Николаевич // Энциклопедический словарь. Т. XXXIX, Брокгауз Ф.А., Ефрон И.А. (изд.). СПб.: Тип. Акц. общ. Брокгауз-Ефрон, 1903. 250.-251. lpp.;

Шилов Д.Н. Государственные деятели Российской империи. Главы высших и центральных учреждения. 1802-1917. Биобиблиографический справочник. СПб., 2001. 733.-737. lpp.