Sākumlapa > Tēmas > Personas
Albina Kožikova

Albina Kožikova

Albina Kožikova (1946. g. 21. janvārī Brailovā, Vinnicas apgabalā, Ukrainas PSR)  – operetes dziedātāja (soprāns). 

Albina Kožikova mācījās Kijevas Operetes teātra Skatuves mākslas studijā, pēc tam dziedātāja tika aicināta uzstāties Rīgas Operetes teātrī, kurā viņa nostrādāja līdz pat teātra slēgšanai 1996. gadā. Skatuves māksliniece bija viena no vadošajām Rīgas Operetes teātra krievu trupas aktrisēm.

Albinai Kožikovai raksturīga ideāla vokālā tehnika, viņas soprānam piemīt neparasti daiļskanīgs un dziļš tembrs. Operetes dziedātāja lieliski izskatās uz skatuves, viņas aktiermāksla ir nevainojama, viņa vienmēr ir eleganta un gaumīgi tērpta. A. Kožikova prot lieliski dejot, viņas kustības ir plastiskas un pārdomātas. Talantīgajai aktrisei piemīt milzīgs skatuviskais temperaments. Operetes dziedātājai ir daudz talanta pielūdzēju.  

Kopš 1996. gada Albina Kožikova aktīvi nodarbojas ar koncertdarbību. Kopā ar savu bijušo partneri Operetes teātrī Nikolaju Bočkunu viņa uzstājas Latvijā un Vācijā. Dziedātāja pastāvīgi paplašina savu repertuāru. Viņas sniegto koncertu programmā ir operešu ārijas un dueti, krievu romances, ārijas no mūzikliem, populārās dziesmas. Daudzu gadu laikā ļoti populāras ir programmas, kurās ietilpst Oskara Stroka, Īzaka Dunajevska vokālie skaņdarbi, senas krievu romances. Pēdējos gados viņas repertuārā nozīmīgu vietu ieņem krievu un Rietumeiropas komponistu garīgā mūzika.  

Operetes partijas:

Hanna Glavari (F. Lehāra operetē «Jautrā atraitne»), Zorika (F. Lehāra operetē «Čigānu mīla»), Silva (I. Kalmana operetē „Silva”), Teodora (I. Kalmana operetē «Cirka princese»), Marica (I. Kalmana operetē „Marica”), Doloresa (Leo Falja operetē «Spāņu lakstīgala»), Sandrīna (V. A. Mocarta operā «Viltus dārzniece») un citas.

 

 Marina Mihaileca

Informācijas avoti:

Кожикова Альбина. Немецкая ария Альбины Кожиковой (Albinas Kožikovas vācu ārija) – Телеграф, N 70 (15 февр. 2002), 16. lpp.;

Кожикова Альбина. „В звездном ритме вальса...” („Valša zvaigžņu ritmā...”) – Weekend, 1999, 18/25 февр. 8. lpp.;

Озеров Альфред. Примадонна. – СМ сегодня, 1996, 27 мая.

Ilustrācijas tēmai