Aleksandrs Geniss

Aleksandrs Geniss (1953. gada 11. februārī Rjazaņā, Krievijas PFSR) – rakstnieks, publicists, kritiķis. 

Bērnības un jaunības gadi tika pavadīti Rīgā. 1976. gadā Aleksandrs Geniss absolvējis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti.  

Kopš 1977. gada Aleksandrs Geniss dzīvo Amerikā, Ņujorkā. Viņš ir strādājis krievu aizrobežas laikrakstos un žurnālos («Новый американец» „Jaunais amerikānis” un citos). Kopš 1989. gada A. Genisa raksti tiek publicēti arī Krievijā.  Kopš 1984. gada A. Geniss ir radio „Свобода” („Brīvība”) komentētājs, iknedēļas pārraižu rubrikai  «Поверх барьеров» („Virs barjerām”) autors. 

Viņš ir televīzijas cikla «Генис. Письма из Америки» („Geniss. Vēstules no Amerikas”) (kanāls «Культура») autors un vadītājs. A. Geniss ir personālās rubrikas laikrakstā «Новая  газета» autors (kopš 2004. gada viņš vada pastāvīgu rubriku šajā laikrakstā), personālās rubrikas žurnālā «Эсквайер» autors, kā arī bloga mājas lapā «Сноб» autors.. Viņš ir žurnāla «Иностранная литература» („Ārzemju literatūra”) redakcijas padomes loceklis, kopš 1993. gada – Bukera prēmijas žūrijas loceklis, kā arī prēmijas „Liberti” žūrijas loceklis. A. Geniss ir Krievijas Valodniecības akadēmijas loceklis.  

1997. gadā Aleksandrs Geniss kļuva par žurnāla «Звезда» laureātu. 

Kopā ar P. Vaiļu kā līdzautors A. Geniss ir publicējis sešas grāmatas: 

«Современная русская проза» („Mūsdienu krievu proza”);  

«Родная речь» („Dzimtā valoda”) (ko ir rekomendējusi Krievijas Federācijas Izglītības ministrija);

«Русская кухня в изгнании» („Krievu virtuve trimdā”);

«60-е. Мир советского человека» („60. gadi. Padomju cilvēka pasaule”) un citas...

Kopš 1990. gada  Aleksandrs Geniss strādā bez līdzautora.

Aleksandra Genisa grāmatas:   

2002. un 2003. gadā klajā nāca rakstnieka kopoti raksti trijos sējumos «Культурология. Расследования. Личное.» („Kulturoloģija. Izmeklējumi. Personīgais.”), tajos tika publicēti šādi daiļdarbi: «Американская азбука» („Amerikas ābece”),  «Вавилонская башня» („Bābeles tornis”), «Иван Петрович умер» („Ivans Petrovičs ir miris”), «Темнота и тишина»(„Tumsa un klusums”), «Пейзажи» („Ainavas”), «Трикотаж» („Trikotāža”) un citi;

2004. gadā klajā nāca eseju  krājums "Сладкая жизнь" („Saldā dzīve”) ( apgāds «Вагриус»);

2006. gadā  – kulināro ceļojumu grāmatas «Колобок» („Rausis”) un «Колобок и др.»( apgāds АСТ);

2008. gadā  - grāmata «Дзен футбола и другие истории» („Futbola dzen un citi stāsti”) (apgāds АСТ) un viensējuma krājums «Шесть  пальцев» („Seši pirksti”) (apgāds «КоЛибри»);

2009. g. – filoloģiskās prozas krājums «Частный  случай» („Privāts gadījums”);

2010. g. – albums «Фантики» („Konfekšu papīrīši”);

2013. g. -  grāmata “Уроки чтения. Камасутра книжника” („Lasīšanas stundas. Grāmatmīļa Kamasutra”). Šī gramata ir kļuvusi par intelektuālo bestselleru;

2014. g. – grāmata „Космополит. Географические фантазии” („Kosmopolīts. Ģeogrāfiskās fantāzijas”).

Tika uzsākta A. Genisa „Rīgas memuāru” “Обратный адрес” („Atpakaļadrese”) publikācija (procesā). 

A. Geniss ir dokumentālās filmas «Оранжевая зима» („Oranžā ziema”, režisors A. Zagdanskis) teksta autors. Šī filma vēstī par Ukrainas revolūciju.  

Rakstnieka grāmatas tika pārtulkotas uz angļu, latviešu, japāņu, vācu, franču, itāliešu, serbu, ungāru un citam valodām.

***

KREDO: Literatūras brīnums ir tanī, ka tā spēj sniegt lasītājam to neizsakāmo, nedalāmo un substancionālo, kā sirds, cilvēka daļu, bez kuras viens autors neatšķirtos no cita. Ar abstrakcijām pavājinādami savu zinātkāri, mēs interesējamies nevis par ideju savārstījumu, kuras ir vienādas, kā kārtis kāršu komplektā, bet gan par to izlikuma unikalitāti; par rakstu, ko apziņā ir izveidojis vispārējo ideju dīvainais izvietojums. Grāmata ir tiešs pierādījums, kas ved literatūru pie tā vaininieka. Grāmatā lasītāji meklē rakstnieka atstātās pēdas. Tām piemīt autentiskums, kas atklāj realitātes klātesamību, bet nav realitāte. Pēdas norāda vienīgi uz to, ka šī realitāte šeit eksistēja. Kā zina visi, literatūra mēdz atkārtoties. Unikāla, teiksim tieši, ir dvēsele, kas atrodas starp ķermeni un tekstu.

Aleksandrs Geniss 

„Geniss ir apbraukājis visu mums zināmo fizisko pasauli (un arī mums nezināmo). Bezgalīgā, visos virzienos vērstā zinātkāre, vēlme izprast Dieva ieceres, ir Aleksandra Genisa virzītājspēks, it kā viņš būtu pēdējā, gandrīz vai pat vienīgā Renesanses figūra [..] zinātkārs uz pasauli un dāsns pret mums, viņš iet uz priekšu, lai izlūkot, izzināt, apstāties, apsēsties, izstāstīt un atkal posties ceļam.” 

Tatjana Tolstaja  

„Caur mākslīgo dabu, ko cilvēks ir izveidojis sev apkārt, Genisa raksti izlaužas uz āru kā pulsējoša sprādzienu plūsma. To enerģija liek uz kādu laiku aizmirst, ka valoda ir mākslīgās, bet nevis dabiskās dabas, lolojums. Un vēl. Geniss ir izvietojies tādā veidā, ka redz Krieviju no Amerikas un Ameriku no Krievijas – caur Ķīnu”.

Milorads Pavičs 

Aleksandrs Geniss 2014. gadā. Irinas Genisas fotogrāfija.